Airītes (muzejs)

O. Kalpaka muzejs un piemiņas vieta "Airītes" ir Latvijas Neatkarības kara varoņa pulkveža Oskara Kalpaka piemiņai izveidota Latvijas Kara muzeja filiāle Saldus novada Zirņu pagasta „Airītēs".

Oskara Kalpaka muzejs (2011).

O. Kalpaka piemineklis (2000).

1998. gadā, pamatojoties uz likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 5.,8.,9.,11.,21. pantu, Oskara Kalpaka muzejs un piemiņas vieta „Airītes” iekļautas Kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes vēstures piemineklis.

Vēsture

Balodis un Ķūķis Kalpaka piemiņas vietas atklāšanā Airītēs (1922).

O. Kalpaka, N. Grundmaņa, P. Krieva un H. Šrindera piemiņas vieta Airītēs. Pa kreisi redzams priedes stumbrs, pie kura ievainoja O. Kalpaku (pirms 1940).

Jau no 1920. gada par brīvprātīgi saziedotajiem līdzekļiem sabiedriskās organizācijas "Airītes" uz valsts dotā īpašuma (14 hektāriem) sāka veidot piemiņas vietu Oskaram Kalpakam un 1922. gada 3. septembrī atklāja viņam veltītu pieminekli, kuru uzcēla blakus priedei, pie kuras viņu nāvējoši ievainoja. Te atradās arī atsevišķās (studentu) rotas komandiera kapteiņa Nikolaja Grundmaņa, atsevišķās jātnieku nodaļas virsleitnanta Pētera Krieva un bataljonam piekomandētās vācu pusbaterijas komandiera leitnanta Hansa Johana Šrindera pieminekļi.

Pēc savienības „Pulkveža Kalpaka bataljons” ierosinājuma 1935. gada vasarā iepretim piemiņas vietai sākt celt ēku pulkveža Oskara Kalpaka muzejam. Muzeja celšanā iesaistījās daudzi iedzīvotāji no Skrundas, Kuldīgas, Saldus. Vietējie zemnieki veda gan baļķus, gan granti, smilti, visu, kas bija nepieciešams. Pašu muzeju "Airītes" Valsts prezidents Kārlis Ulmanis atklāja 1936. gada 6. septembrī. Ēkā izveidoja ekspozīciju par Kalpaka bataljona cīņu gaitām.

Muzejs darbojās līdz 1944. gadam, bet Latvijas PSR varas iestādes 1950. gadā piemiņas ansambli iznīcināja. Pulkveža O. Kalpaka pieminekli aizveda prom, bet pārējos trīs nogrūda no postamentiem un atstāja turpat mežā. Muzeja ēkā iekārtoja pasta nodaļu un dzīvokļus. Sākoties Atmodas kustībai, 1988.-1989. gadā piemiņas vietu atjaunoja.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 11. novembrī pulkveža Oskara Kalpaka muzejs atsāka savu darbību.

Muzejs pēc ugunsgrēka 2007. gada 23. novembrī.

2007. gada 23. novembrī muzejā „Airītes” izcēlās ugunsgrēks. Lielāko daļu no tā materiāliem uguns iznīcināja pilnībā. Vieni no vērtīgākajiem literatūras materiāliem bija 1920.- 1930. gadu oriģināli. Vairums ekspozīcijas, kura atradās pirmajā stāvā, tika iznesta ārā, drošībā, bet, apskatot izglābtās mantas, tika secināts, ka daudzi ekspozīcijas materiāli bija bojāti lielā apjukuma un haosa brīdī. Kā oficiālais ugunsgrēka iemesls tika minēta darba drošības neievērošana remontdarbu laikā. Pirmajos trīs gados muzejs tika atstāts novārtā, apklāts ar plēvi.

2010. gada 15. jūnijā tika sākti restaurācijas darbi, kuri ilga līdz 2012. gadam. Muzeja otrais stāvs tika atjaunots pilnībā. Pirmā stāva postījumi nebija tik plaši, tāpēc nebija jāiegulda tik liels darbs kā otrajā. 2013. gada 6. martā — O. Kalpaka piemiņas dienā — muzejā „Airītes” tika atklāta jaunās telpas un ekspozīcija. Jaunās ekspozīcijas ideju autori bija Kara muzeja direktore Aija Fleija, māksliniece I. Lapiņa un Latvijas Kara muzeja nodaļu vadītājas I. Krīgere un B. Ekmane. Restaurācija tika segta par Aizsardzības ministrijas līdzekļiem. Liels atbalsts bija arī no „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda” un ārzemju latviešu ziedojumiem. Sākot muzeja restaurāciju, darbinieki centās saglabāt „Airītes” iepriekšējo tēlu, tāpēc balstījās uz 1936. gada skicēm un plānojuma. Bija nepieciešams atjaunot pilnīgi visus griestus, bet, lai varētu redzēt, kā izskatījās iepriekšējie, ir atstāta neliela ailīte ar vecajiem griestiem. Arī kāpnes uz otro stāvu ir atstātas pēc 1936. gada parauga, protams, ar nelielu restaurāciju.

Muzeja ekspozīcija, kura atradās „Airītēs" no 1936. gada, nav saglabājusies. Tajā ietilpa daudzas Oskara Kalpaka personīgās mantas, piemēram, apbalvojumi, šinelis, dažādas bataljona emblēmas u.t.t. Ekspozīcija, kas tika izglābta 2007. gada ugunsgrēkā, kuras veidotāji ir Saldus Jāņa Rozentāla vēstures un mākslas muzeja darbinieki, pašlaik atrodas Saldus muzejā.

Jaunā ekspozīcija

2013. gada 6. martā atklāto ekspozīciju veidoja Latvijas Kara muzeja darbinieki. Vienīgās lietas, kas saglabājušās no 1936. gada, ir plīts un krāsns. Muzeja ekspozīcija, salīdzinot ar iepriekšējo, ir daudz plašāka un tajā izmantotas jaunās tehnoloģijas, kas palīdz vieglāk izprast vēstures notikumus. Viena no ekspozīcijas daļām ir veltīta brīvības cīņām un Kalpaka bataljonam, citā aplūkotas Oskara Kalpaka gaitas Pirmā pasaules kara laikā, savukārt ekspozīcijas trešajā daļā atspoguļotas liecības par O. Kalpaka bērnību un jaunību. Viesiem ir pieejams audiogids trijās valodās — latviešu, vācu un angļu.

Muzeja pārziņi un vadītāji

Muzejam „Airītes” ir bijuši daudzi pārziņi un vadītāji. Viens no pirmajiem muzeja pārziņiem bija Jūlijs Roberts Vegers — 1. Atsevišķās latviešu Neatkarības rotas seržants, bijušais kalpakietis. Tā kā J. Vegers nebija precējies, tad ar savas māsas palīdzību uzraudzīja muzeja telpas un uzņēma viesus. 1945. gadā viņu izsūtīja uz Sibīriju, bet 1956. gadā viņš atgriezās Latvijā. 1959. gadā pēc nāves J. Vegers tika apglabāts Pidraišu kapsētā. Pēc muzeja atjaunošanas kā otrais muzeja vadītājs bija Jānis Vītiņš, kurš „Airītēs” strādāja no 1990. līdz 1995. gadam. No 1995. līdz 2005. gadam muzeja vadītājs bija Aivars Tērauds, pašreizējais Druvas vidusskolas politikas un tiesību, vēstures skolotājs. 2005. gadā Aivars Tērauds pameta šo amatu, tāpēc līdz 2007. gadam muzejs darbojās bez vadītāja. Arī bez vadītāja muzejs „Airītes” turpināja rīkot piemiņas pasākumus par godu vēstures notikumiem. No 2007. līdz 2009. gadam muzeja vadību pārņēma ventspilnieks Sandis Ante, kurš tika izvēlēts pēc konkursa. 2009. gadā vadību atkal pārņēma Aivars Tērauds, kurš muzejā nostrādāja līdz 2013. gadam. Pašreizējais muzeja vadītājs ir Saldus 2. vidusskolas bijušais vēstures skolotājs Roberts Sipenieks.

Arhitektoniski mākslinieciskais raksturojums

1936. gada 6. septembrī atklātā muzeja "Airītes" ēku saimniecība ir celta kā latviskās arhitektūras paraugs, iekļaujot latvju zīmes un rakstus. Ēkas arhitekts un galvenās domas autors bija Artūrs Galindoms, kurš, atdarinot latviešu nacionālās celtniecības elementus, izveidoja muzeja saimniecību. Pēc arhitekta Pāvila Dreimaņa meta ierīkoti apstādījumi. Muzejs vienlaikus bija lauku saimniecība ar tipiskām latvju sētas ēkām, kas celtas, atdzīvinot seno laiku latviešu sētas nacionālos celtniecības elementus. Muzeja saimniecība veidota tautiskā romantisma stilā. Šī stila pamatā ir smagnēju būvmateriālu lietošana. Šīm celtnēm raksturīga zināmu formu smagnējība, stāvi jumti, tās parasti vērstas uz augšu, izteiktas vertikālas formas. Muzeja „Airītes” ēka ir guļbūve ar jumta pārsegumu, kas veidots no niedrēm, ēkai ir nošķeltas jumta kores un liels mansards, divslīpju jumts. Guļbūves elements ir pažobele ar kokgriezumiem. Viena jumta daļa ir balstīta ar trim noapaļotas formas koka brusām. Galvenās ieejas durvis no iekšpuses apšūtas ar viena ozola ēvelētiem un gropētiem dēļiem skujotā veidā, gaismas loga izveidošanai. Durvju logā ir krustveidīgs dubultstikls. Muzeja durvis ir pagatavotas ar bumbieres un ozolkoka izrotājumiem.

Muzeja darbība

Viesojoties O. Kalpaka muzejā un piemiņas vietā „Arītes”, ir iespējams pieteikt ekskursijas gida pavadībā, kurš izrāda muzeja ekspozīciju un atbild uz jautājumiem. Gada garumā muzejā notiek dažādu veidu pasākumi — sākot ar piemiņas dienām, beidzot ar „Airītes” Lāčplēša dienas sacensībām. Ir pieejama ugunskura vieta, kā arī ekskursantiem tiek rīkotas dažāda veidu spēles.

Vairākus gadus notiek „Airītes” muzeja nakts, kur apmeklētāji var izbaudīt muzeju vakara noskaņas. Jauna iespēja tiek piedāvāta jauniešiem, kuri vēlas iejusties karavīru lomās. Pasākuma nosaukums ir „Ceļojums uz 1919. gadu”, piedalās 20 jaunieši, kuri veic dažādus karavīra pienākumus, piemēram, ugunskura iekurināšanu, šaušanu mērķī. Dalībniekiem tiek piešķirts noteikts ēdiena daudzums, ar kādu 1919. gadā bija jāiztiek kareivjiem (viens kukulis maizes, gabaliņš speķa un nedaudz sviesta). Tiek piedāvātas dažāda veida izglītošanās nodarbības, kur nodarbības vadītājs, izmantojot muzeja ekspozīciju, iepazīstina jauniešus ar Oskara Kalpaka biogrāfiju, Pirmā pasaules kara gaitām un Atbrīvošanas kara vēsturi. Pēc ekspozīcijas apskatīšanas skolēniem jāatbild uz atjautīgiem jautājumiem un jāveic uzdevumi, kas saistīti ar muzeja iekšējo un ārējo ekspozīciju.

Muzejā „Airītes” tiek svinēti arī Ziemassvētki.

Ar Saldus pašvaldības atbalstu ir sākta projekta „Spēka taka” izveide, kur jaunieši varēs izmēģināt savus spēkus šķēršļu pārvarēšanā. Mērķis — likt jauniešiem izprast tā laika grūtības, ar kurām saskārās karavīri, dodoties cīņās. Sadarbībā ar Kuldīgas tehnoloģiju un tūrisma profesionālo vidusskolu muzejs vēlas izveidot koka skulptūru izstādi, kur tiktu attēloti latvju varoņi un dažādu notikumu fragmenti.