Novoserbija
Novoserbija vai Nova Serbija bija Krievijas Impērijas izveidota militāri administratīva teritorija mūsdienu Ukrainas Kirovohradas apgabala teritorijā no 1751. līdz 1764. gadam. Izveidota Polijas-Lietuvas ūnijas un pusautonomā kazaku Hetmanāta pierobežā. Uz šejieni pārcēla pareizticīgos serbus, moldāvus, melnkalniešus, rumāņus. Teritorijas centrs atradās Novomirhorodā.
Imperatore Elizabete I teritoriju izveidoja 1752. gada janvārī. Lai arī oficiālais jaunās teritorijas mērķis bija Krievijas Impērijas aizsardzība pret turku un Krimas hanistes uzbrukumiem, šī teritorija Krievijai deva bāzi, no kuras tā varēja kontrolēt Zaporižjas Sičas kazakus, izolējot Zaporižju no Labā krasta Ukrainas un daļēji no Kreisā krasta Ukrainas, kā arī veicināja Krievijas ekspansijas plānus Ukrainas stepju reģionā.
Krievijas valdība no šejienes padzina aptuveni 4000 vietējo kazaku iedzīvotāju mājsaimniecības. Viņu vietā ieveda serbu militāros kolonistus no Austrijas Hābsburgu kontrolētajām serbu zemēm, kam vēlāk pievienojās pareizticīgo tautu pārstāvji no Osmaņu impērijas kontrolētajiem Balkāniem.[1]