Atvērt galveno izvēlni

Nobela miera prēmijas laureāti

Wikimedia projekta saraksts
Norvēģijas Nobela institūts. Šis institūts palīdz Norvēģijas Nobela komitejai izvēlēties Nobela Miera prēmijas laureātus, kā arī organizēt ikgadējo apbalvojuma pasniegšanas ceremoniju Oslo.

Nobela miera prēmiju katru gadu piešķir Norvēģijas Nobela komiteja. Prēmija tiek piešķirta par nopelniem, kas veicinājuši valstu, tautu un citu organizāciju mieru un savstarpējo sadarbību, kā arī personām, kas kādas tautas vai valsts labā īstenojušas nozīmīgus miera pasākumus. Prēmiju pasniedz kopš 1901. gada (kā pirmie to saņēma Frederiks Pasī un Anrī Dināns), tā tiek pasniegta Norvēģijas galvaspilsētā Oslo 10. decembrī, kas ir arī Alfrēda Nobela nāves diena. Nobela prēmiju piešķir Norvēģijas Nobela komiteja, kuru veido 5 cilvēki, kas ir ievēlēti no Norvēģijas Parlamenta.

Satura rādītājs

Daži faktiLabot

  • Nobela miera prēmija tiek uzskatīta par visstrīdīgāko no Nobela prēmijām. Vairāki cilvēki, kas saņēmuši šo apbalvojumu, ir kritizēti par apbalvojuma piešķiršanas lietderību tieši viņiem[1][2].
  • Mohandass Karamčands Gandijs Nobela miera prēmijai tika nominēts 5 reizes, taču tā arī nevienu reizi tā viņam netika pasniegta. Pēc Gandija slepkavības 1948. gadā Nobela komiteja gribēja piešķirt viņam šo prēmiju, taču tas nebija juridiski iespējams, jo Gandijam nebija ne mantinieku, ne arī viņš bija kādas organizācijas pārstāvis. Tāpēc komisija nolēma, ka šajā gadā miera prēmija netiks piešķirta, ar paskaidrojumu, ka "nav piemērota kandidāta starp dzīvajiem".[3]
  • Dāgs Hammaršelds 1961. gadā ir viens no četriem cilvēkiem, kas šo apbalvojumu saņēmuši pēc nāves.[4] Pēc šī gadījuma Nobela komiteja mainīja statūtus, lai nākotnē mirušam cilvēkam šo apbalvojumu būtu gandrīz neiespējami saņemt.[5]
  • Le Diks Tho (Lê Đức Thọ) 1973. gadā atteicās no apbalvojuma, uzskatot, ka viņš nevar to pieņemt, par iemeslu minot situāciju Vjetnamā."[6]
  • Lainuss Polings ir vienīgais cilvēks, kas saņēmis 2 Nobela apbalvojumus abas reizes kā vienīgais laureāts.[7] 1954. gadā viņš saņēma Nobela prēmiju ķīmijā un 1962. gadā Nobela miera prēmiju[6].
  • 15 sievietes ir saņēmušas šo apbalvojumu, kas ir vairāk nekā citās Nobela prēmijas kategorijās[8].
  • Tikai 2 no laureātiem ir Nobela miera prēmiju saņēmuši vairākkārt. Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja Nobela miera prēmiju saņēmusi 3 reizes (1917., 1944. un 1963. gadā). UNHCR (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) Nobela miera prēmiju saņēmis 2 reizes (1954 un 1981. gadā)[6].
  • Kopumā Nobela miera prēmija nav pasniegta 19 reizes, kas ir vairāk nekā jebkura cita Nobela prēmija.
  • Līdz 2016. gadam Nobela miera prēmija piešķirta 97 reizes. Tā pasniegta 104 personām un 26 organizācijām.

LaureātiLabot

1901—1910Labot

Gads Laureāti Valsts Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1901 Anrī Dināns
(1828–1910)
  Šveice "Par viņa lomu, dibinot Starptautisko Sarkano Krustu"[5][9].  
Frederiks Pasī
(1822–1912)
  Francija "Viens no galvenajiem Starpparlamentu savienības dibinātājiem, kā arī Pirmā Pasaules Miera kongresa galvenais organizators"[5][9].  
1902 Elijs Dikomēns
(1833–1906)
  Šveice "Starptautiskā Miera biroja (Bureau international de la paix) pirmais direktors"[5][10].  
Šarls Albērs Gobā
(1843–1914)
"Pirmais Starpparlamentu savienības ģenerālsekretārs"[5][10].  
1903 Viljams Randals Krēmers
(1828–1908)
  Apvienotā Karaliste "Starpparlamentu savienības pirmais tēvs"[5][11].  
1904 Starptautisko tiesību institūts   Beļģija "Par tās centieniem neoficiālajām iestādēm formulēt starptautiskās tiesību zinātnes vispārējos principus"[5][12].  
1905 Berta fon Zutnere
(1843–1914)
  Austroungārija "Par miera veicināšanu un par pretkara romānu "Nost ar ieročiem!" (Die Waffen nieder!)"[5][13].  
1906 Teodors Rūzvelts
(1858–1919)
  ASV "Par starpniecību Krievu - japāņu kara izbeigšanā"[5][14]. Viņš ir pirmais amerikānis, kurš saņēmis Nobela prēmiju.  
1907 Ernesto Moneta
(1833–1918)
  Itālija "Itālijas miera kustības galvenais vadītājs"[5][15].  
Luijs Reno
(1843–1918)
  Francija "Vadošais franču starptautiskais jurists un Hāgas Šķīrējtiesas Patstāvīgais loceklis"[5][15].  
1908 Klāss Pontuss Arnoldsons
(1844–1916)
  Zviedrija "Zviedrijas Miera un arbitrāžas biedrības (Svenska freds- och skiljedomsföreningen) dibinātājs"[5][16].  
Fredriks Bajers
(1837–1922)
  Dānija "Galvenais miera advokāts Skandināvijā, apvienojot ar darbu Starpparlamentu savienībā, un arī Starptautiskā miera biroja pirmais prezidents"[5][16].  
1909 Augusts Bērments
(1829–1912)
  Beļģija "Hāgas konferences pārstāvjus un vadošā figūra Starpparlamentu savienībā"[5][17]  
Pols-Anrī-Benžamins d'Esturnels de Konstāns
(1852–1924)
  Francija "Par Francijas—Vācija un Francijas—Lielbritānijas diplomātisko attiecību veicināšanu un karjeru Starptautiskajā šķīrējtiesā"[5][17].  
1910 Starptautiskais Miera birojs   Šveice "Par miera saiknes attīstību un veidošanu dažādās pasaules valstīs"[18][19]  

1911—1920Labot

Gads Laureāti Valsts Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1911 Tobiass Asers
(1838–1913)
  Nīderlande "Šķīrējtiesas loceklis, kā arī Starptautisko privāttiesību konferenču iniciators"[5][20].  
Alfrēds Hermans Frieds
(1864–1921)
  Austroungārija "Vācijas Miera biedrības dibinātājs"[5][20].  
1912 Elihu Rūts
(1845–1937)
  ASV "Par viņa lielo ieinteresētību Starptautiskajā šķīrējtiesā un viņa Pasaules tiesas plānu"[5][21].  
1913 Anrī Lafontēns
(1854–1943)
  Beļģija "Par darbu Starptautiskā miera biroja vadītāja amatā"[5][22].  
1914 Apbalvojums netika pasniegts
1915
1916
1917 Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja   Šveice "Par organizācijas milzīgo ieguldījumu, cenšoties aizsargāt Pirmā pasaules kara karagūstekņus visās pusēs, tostarp veidojot kontaktus ar savām ģimenēm, kas bija šķirtas"[5][23].  
1918 Apbalvojums netika pasniegts
1919 Vudro Vilsons
(1856–1924)
  ASV "Par viņa nozīmīgo lomu Tautu Savienības veidošanā un darbībā"[5][24].  
1920 Leons Buržuā
(1851–1925)
  Francija "Par viņa ieguldījumu 1899. un 1907. Hāgas konferencēs un par viņa darbu pret Tautu Savienību, kļūstot par garīgo tēvu"[5][25].  

1921—1930Labot

Gads Laureāti Valsts Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1921 Hjalmars Brantings
(1860–1925)
  Zviedrija "Par viņa darbu Tautas Savienības labā"[5][26].  
Kristiāns Lange
(1869–1938)
  Norvēģija "Par viņa darbu kā Norvēģijas Nobela komitejas pirmajam sekretāram un Starpparlamentu savienības ģenerālsekretāram"[5][26].  
1922 Fritjofs Nansens
(1861–1930)
  Norvēģija "Par viņa darbu, palīdzot Pirmā pasaules kara un ar to saistīto konfliktu bēgļiem"[27][28].  
1923 Apbalvojums netika pasniegts
1924
1925 Ostins Čemberlens
(1863–1937)
  Apvienotā Karaliste "Par Lokarno līguma izstrādi un ieviešanu"[5][29].  
Čārlzs Dauess
(1865–1951)
  ASV "Par viņa Dauesa plānu Vācijas reparācijās, kas tika uzskatīts par vienu no ekonomiskajiem pamatojumiem 1935. gada Lokarno līguma izveidei"[5][29].  
1926 Aristīds Briāns
(1862–1932)
  Francija "Par miera atjaunošanu Eiropā un sadarbības veicināšanu starp tautām, kā arī par Lokarno līgumu noslēgšanu un darbību tajā."[5][30].  
Gustavs Štrēzemanis
(1878–1929)
  Vācija  
1927 Ferdinands Bisons
(1841–1932)
  Francija "Par ieguldījumu Francijas un Vācijas tautu izlīguma veicināšanā"[5][31].  
Ludvigs Kvide
(1858–1941)
  Vācija  
1928 Apbalvojums netika pasniegts
1929 Frenks Kellogs
(1856–1937)
  ASV "Par viņa darbu Kelloga-Briāna pakta izveidē"[5][32].  
1930 Nātans Sēderblums
(1856–1937)
  Zviedrija "Par viņa centieniem iesaistīt baznīcas darbību ne tikai ekumeniskā vienotībā, bet arī miera veicināšanā pasaulē"[5][33].  

1931—1940Labot

Gads Laureāti Valsts Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1931 Džeina Adamsa
(1860–1935)
  ASV "Par viņas sociālo reformu darbu un Starptautiskās sieviešu līgas par mieru un brīvību vadīšanu"[5][34].  
Nikolass Murrejs Batlers
(1862–1947)
"Par viņa darbu Kelloga-Briāna pakta izveidē un par darbu Amerikāņu miera kustībā"[5][34].  
1932 Apbalvojums netika pasniegts
1933 Normans Endžels
(1872–1967)
  Apvienotā Karaliste "Par rakstu "Lielās ilūzijas" un par Tautu Savienības atbalstīšanu; arī ietekmīgs publicists, pedagogs, veicinot miera attīstību pasaulē"[35].  
1934 Artūrs Hendersons
(1863–1935)
  Apvienotā Karaliste "Par viņa darbu Tautu Savienībā, jo īpaši par viņa atbruņošanās centieniem"[5][36][37].  
1935 Karls fon Oseckis
(1889–1938)
  Vācija "Par cīņu pret Vācijas apbruņošanos"[5][38].  
1936 Karloss Saavedra Lamass
(1878–1959)
  Argentīna "Par viņa starpniecību starp Paragvaju un Bolīviju Čako kara laikā"[5][39].  
1937 Roberts Sesils
(1864–1958)
  Apvienotā Karaliste "Par viņa darba Tautu Savienībā"[5][40].  
1938 Nansena Starptautiskais bēgļu birojs Tautu Savienība "Par darbu, palīdzot bēgļiem"[41].  
1939 Apbalvojums netika pasniegts
1940

1941—1950Labot

Gads Laureāti Valsts Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1941 Apbalvojums netika pasniegts
1942
1943
1944 Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja   Šveice "Par lielo darbu, ko tā veikusi cilvēces vārdā II Pasaules kara laikā"[42].  
1945 Kordels Halls
(1871–1955)
  ASV "Par viņa cīņu pret izolacionismu ASV, viņa centieniem izveidot miera bloku starp valstīm un par viņa darbību ANO"[43].  
1946 Emīlija Grīna Bolča
(1867–1961)
  ASV "Agrāk vēstures un socioloģijas profesore, Starptautiskā Goda prezidente Starptautiskajā sieviešu līgā par mieru un brīvību"[44].  
Džons Mots
(1865–1955)
"Starptautiskās Misionāru padomes priekšsēdētājs un Pasaules alianses par Jauno kristiešu vīriešu asociācijas prezidents"[44].  
1947 Draugu biedrības padome   Apvienotā Karaliste "Par labestību pret citiem un vēlmi viņiem palīdzēt"[45].  
Amerikāņu draugu biedrības komiteja   ASV
1948 Apbalvojums netika pasniegts, jo "nebija piemērota dzīva kandidāta."
(Izrādot cieņu nesen nogalinātajam Mohandasam Karamčandam Gandijam (Mahatmam Gandijam)[3].
1949 Džons Boids Ors
(1880–1971)
  Apvienotā Karaliste "Ārsts, Pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas organizators un direktors, kā arī Nacionālas Miera Padomes un Pasaules miera organizācijas savienības prezidents"[46].  
1950 Ralfs Bunčs
(1903–1971)
  ASV "Harvārdas Universitātes profesors; starpnieks 1948.gadā Palestīnā"[47].  

1951—1960Labot

Gads Laureāti Valsts Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1951 Leons Žou
(1879–1954)
  Francija "Starptautiskās Brīvo arodbiedrību konfederācijas viceprezidents, Pasaules Brīvo arodbiedrību federācijas viceprezidents, ILO Padomes loceklis"[48].  
1952 Alberts Šveicers
(1875–1965)
  Francija "Misionārs–ķirurgs, Gabonas pilsētas Lamberēnas dibinātājs"[49].  
1953 Džordžs Māršals
(1880–1959)
  ASV "Amerikas Sarkanā Krusta ģenerāldirektors, valsts aizsardzības ministrs, ANO delegāts un Māršala plāna autors"[50].  
1954 UNHCR (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) ANO "Starptautiskā palīdzības organizācija dibināta 1950. gadā un atrodas ANO paspārnē"[51].
1955 Apbalvojums netika pasniegts
1956
1957 Lesters Pīrsons
(1897–1972)
  Kanāda "Par ieguldījumu, organizējot ANO iesaistīšanos Suecas krīzes noregulēšanā"[52].  
1958 Dominiks Pīrs
(1910–1969)
  Beļģija "Dominikāņu ordeņa tēvs, bēgļu glābšanas organizācijas "L'Europe du Coeur au Service du Monde" līderis"[53].  
1959 Filips Noels-Beikers
(1889–1982)
  Apvienotā Karaliste "Parlamenta loceklis, mūža kaislība bija starptautiskais miers un sadarbība".[54].  
1960 Alberts Lutuli
(1898–1967)
  Dienvidāfrika Āfrikas Nacionālā kongresa prezidents[55], kā arī bija pašā priekšgalā cīņā pret aparteīdu DĀR[5].  

1961—1970Labot

Gads Laureāti Valsts Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1961 Dāgs Hammaršelds
(1905–1961)
  Zviedrija "ANO ģenerālsekretārs, apbalvojums piešķirts, lai stiprinātu organizāciju"[56].  
1962 Lainuss Polings
(1901–1994)
  ASV Par viņa cīņu pret kodolieroču testēšanu"[57].  
1963 Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja   Šveice "Par darbu cilvēktiesību aizsardzībā šajā SSKK 100 gadu pastāvēšanas laikā"[58].  
Sarkanā pusmēness biedrība  
1964 Martins Luters Kings
(1929–1968)
  ASV Afroamerikāņu cilvēktiesību kustības aktīvists, "pirmais cilvēks, kas Rietumu pasaulē pierādīja, ka cīņa var būt arī bez vardarbības"[59].  
1965 UNICEF (Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds) ANO "Starptautiskā palīdzības organizācija"[60].
1966 Apbalvojums netika pasniegts
1967
1968 Renē Kasīns   Francija "Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidents"[61].  
1969 Starptautiskā Darba organizācija ANO [62]  
1970 Normans Borlougs   ASV "Starptautiskais kukurūzas un kviešu uzlabošanas centrs[63], tiek uzskatīts par "zaļā revolūcijas" tēvu un šī programmas ieviesējs Āzijā un Latīņamerikā[5].  

1971—1980Labot

Gads Laureāti Valsts Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1971 Villijs Brants
(1913–1992)
  Vācija Vācijas Federatīvās Republikas kanclers un Ostpolitik - attiecību normalizēšana ar VDR, Poliju un PSRS[64].  
1972 Apbalvojums netika pasniegts
1973 Henrijs Kisindžers

(dz. 1923)

  ASV "Par 1973. gada Parīzes nolīguma izveidošanu, kuras mērķis bija panākt pamieru Vjetnamas karā un amerikāņu spēku atsaukšanu no Vjetnamas"[5][65]. Taču Le Diks Tho no šī apbalvojuma atteicās.  
Le Diks Tho

(1911–1990)

  Ziemeļvjetnama  
1974 Šons Makbraids

(1904–1988)

  Īrija "Starptautiskā miera biroja prezidents, Namībijas komisijas priekšsēdētājs, par viņa spēcīgo interesi par cilvēktiesībām"[5][66].  
Eisaku Sato

(1901–1975)

  Japāna "Japānas premjerministrs[66], par viņa atteikšanos no kodolieročiem Japānā un centieniem samierināt reģionu"[5].  
1975 Andrejs Saharovs

(1921–1989)

  PSRS "Par viņa cīņu par cilvēktiesībām, par atbruņošanos un sadarbības veicināšanu starp tautām"[67].  
1976 Betija Viljamsa

(dz. 1943)

  Apvienotā Karaliste/  Īrija "Ziemeļīrijas miera kustības dibinātājas"[68].  
Meirida Korigena

(dz. 1944)

 
1977 Amnesty International   Apvienotā Karaliste "Par ieslodzīto cilvēktiesību aizsardzību"[69].  
1978 Anvars Sadats

(1918–1981)

  Ēģipte "par Ēģiptes un Izraēlas mieru sarunu veidošanu"[69].  
Menahems Begins

(1913–1992)

  Izraēla  
1979 Māte Terēze

(1910–1997)

  Indija ""Misionāri par labdarību" dibinātāja"[70].  
1980 Adolfo Peress Eskivels

(dz. 1931)

  Argentīna "Cilvēktiesību līderis[71], dibinājis nevardarbīgu cilvēktiesību organizāciju, lai cīnītos ar militāro huntu, kas valdīja viņa valstī (Argentīnā)[5].  

1981—1990Labot

Gads Laureāti Valsts Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1981 UNHCR (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) ANO "Starptautiskā palīdzības organizācija"[72].
1982 Alva Mirdāla
(1902–1986)
  Zviedrija "Par viņu lielisko darbu sarunās ar ANO, kur viņiem abiem bija izšķiroša nozīme, iegūstot atzinību par starptautiskās atbruņošanās centieniem"[73][74].  
Alfonso Garsija Robless
(1911–1991)
  Meksika  
1983 Lehs Valensa
(dz. 1943)
  Polija "Solidaritātes dibinātājs, cilvēktiesību atbalstītājs un cīnītājs"[75].  
1984 Dezmonds Tutu
(dz. 1941)
  Dienvidāfrika Johannesburgas bīskaps un Dienvidāfrikas baznīcu padomes priekšsēdētājs[76].  
1985 Starptautiskā ārstu organizācija atomkara novēršanai   ASV "Par autoritatīvo informāciju, kas radīja izpratni par atomieroču sekām un katastrofu. Komiteja uzskata, ka tā veicina sabiedrības spiedienu pret atomieroču izplatīšanu un pielietošanu. Uzsvēra, ka lielāka uzmanība jāpievērš veselībai un humānās palīdzības jautājumiem"[77].  
1986 Elijs Vīzels
(dz. 1928)
  ASV "Holokausta komisijas priekšsēdētājs"[78].  
1987 Oskars Ariass
(dz. 1940)
  Kostarika "Par viņa darbu miera veicināšanā Centrālamerikā, kas izraisīja vienošanās parakstīšanu 1987.gada 7. augustā Gvatemalā"[79].  
1988 ANO Miera glābšanas karaspēks ANO "Par centieniem, kas ir devuši nozīmīgu ieguldījumu ANO"[80][81].  
1989 Tenzins Gjaco (14. Dalailama)
(dz. 1935)
  Tibeta "Cīņa pat Tibetas atbrīvošanu, kurā viņš konsekventi ir bijis pret vardarbību. Viņš atbalstīja miermīlīgus risinājumus, pamatojoties uz iecietību un savstarpējo cieņu, lai saglabātu savas tautas vēsturisko un kultūras mantojumu"[82][83].  
1990 Mihails Gorbačovs
(dz. 1931)
  PSRS "PSKP CK ģenerālsekretārs un PSRS prezidents, par viņa vadošo lomu miera procesu veicināšanā, kas mūsdienās ir nozīmīga daļa no starptautiskas sabiedrības"[84].  

1991—2000Labot

Gads Laureāti Valsts Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1991 Auna Sana Su Či
(dz. 1945)
  Mjanma "Par viņas nevardarbīgu cīņu par demokrātiju un cilvēktiesībām"[85].  
1992 Rigoberta Menču
(dz. 1959)
  Gvatemala "Par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etno-kultūras izlīgumā, kas balstās uz pamatiedzīvotāju tiesībām"[86].  
1993 Nelsons Mandela
(1918–2013)
  Dienvidāfrika "Par darbu aparteīda režīma izbeigšanā un pamatu ielikšanai jaunai demokrātiskai DĀR"[87].  
Frederiks Vilems de Klerks
(dz. 1936)
 
1994 Jāsirs Arafāts
(1929–2004)
  Palestīna "Goda politiskais akts, kas prasīja lielu drosmi no abām pusēm un pavēra jaunu iespēju virzīties uz brālību Tuvajos Austrumos"[88].  
Ichaks Rabins
(1922–1995)
  Izraēla  
Šimons Peress
(1923–2016)
 
1995 Džozefs Rotblats
(1908–2005)
  Apvienotā Karaliste "Par centieniem samazināt kodolieroču ietekmi starptautiskajā politikā un ilgtermiņā izskaustu šādus ieročus"[89].  
Paguošas konference   Kanāda  
1996 Karlušs Belu
(dz. 1948)
  Austrumtimora "Par darbu taisnīga un mierīga konfliktu risinājuma panākšanā Austrumtimorā"[90].  
Žozē Ramušs-Orta
(dz. 1949)
 
1997 Starptautiskā kustība kājnieku mīnu aizliegšanai   Šveice "Par darbu pretkājnieku mīnu aizliegšanā"[91].
Džodija Viljamsa
(dz. 1950)
  ASV  
1998 Džons Hums
(dz. 1937)
  Īrija "Par centieniem rast miermīlīgu risinājumu Ziemeļīrijas konfliktā"[92].  
Dāvids Trimbls
(dz. 1944)
  Apvienotā Karaliste  
1999 Ārsti bez robežām   Šveice "Atzīstot organizācijas celmlaužu humāno darbu vairākos kontinentos"[93].  
2000 Kims Tedžuns
(1925–2009)
  Dienvidkoreja "Par darbu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā Austrumāzijā un miera veicināšanu, īpaši ar Ziemeļkoreju"[94].  

2001—2010Labot

Gads Laureāti Valsts Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
2001 ANO ANO "Par darbu labāk organizētas un mierīgākas pasaules labā"[95].  
Kofi Annans
(dz. 1938)
  Gana  
2002 Džimijs Kārters
(dz. 1924)
  ASV "Par viņa nenogurstošajām pūlēm šajā desmitgadē, lai rastu miermīlīgus risinājumus starptautiskajos konfliktus, veicinot demokrātiju un cilvēktiesības, kā arī lai veicinātu ekonomisko un sociālo attīstību"[96].  
2003 Širina Ebadi
(dz. 1947)
  Irāna "Par viņas centieniem demokrātijā un cilvēktiesību jomā. Viņas darbība ir īpaši vērsta uz cīņu par sieviešu un bērnu tiesībām"[97].  
2004 Vangari Maatai
(1940–2011)
  Kenija "Par viņas ieguldījumu demokrātijas un miera ilgtspējīgā attīstībā"[98].  
2005 Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra ANO "Par centieniem novērst to, ka kodolieroči tiek izmantoti militārajiem mērķiem, un nodrošināt to, ka kodolenerģiju izmanto tikai miermīlīgiem mērķiem"[99].  
Mohameds El Barādeī
(dz. 1942)
  Ēģipte  
2006 Muhamads Junuss
(dz. 1940)
  Bangladeša "Par ekonomisko un sociālo iespēju attīstīšanu nabadzīgajiem, it īpaši sievietēm, ar savu darbu mikrokredītu jomā"[100].  
Grameen Bank  
2007 Klimata pārmaiņu starpvaldību padome ANO "Par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par klimata pārmaiņām, ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas"[101].  
Els Gors
(dz. 1948)
  ASV  
2008 Marti Ahtisāri
(dz. 1937)
  Somija "Par centieniem risināt starptautiskus konfliktus vairāk nekā trīs desmitgades"[102].  
2009 Baraks Obama
(dz. 1961)
  ASV "Par viņa centieniem stiprināt starptautisko diplomātiju un sadarbību starp tautām"[103].  
2010 Liu Sjaobo
(dz. 1955)
  Ķīna "Par ilgu un nevardarbīgu cīņu par cilvēktiesībām Ķīnā"[104].

2011—2020Labot

Gads Laureāti Valsts Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
2011 Elēna Džonsone Sirlīfa
(dz. 1938)
  Libērija "Par nevardarbīgo cīņu par sieviešu drošību un par sieviešu tiesībām pilnā mērā piedalīties miera veidošanas darbā"[105].  
Leimaha Gbovī
(dz. 1972)
 
Tevekula Kermāna
(dz. 1979)
  Jemena  
2012 Eiropas Savienība Eiropa "Par 60 gadu ilgu darbību, kas veicina miera un saskaņas attīstību, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu Eiropā"[106].  
2013 Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija Starptautiska "Par plašajiem centieniem mazināt ķīmisko ieroču izmantošanu"[107].  
2014 Malāla Jūsafzaja
(dz. 1997)
  Pakistāna "Par cīņu pret bērnu un jauniešu apspiešanu un par bērnu tiesībām uz izglītību"[108].  
Kailašs Satjarti
(dz. 1954)
  Indija  
2015 Tunisijas Nacionālā dialoga kvartets   Tunisija "Par tā izšķirošo ieguldījumu plurālistiskas demokrātijas veidošanā pēc 2011.gada revolūcijas"[109]  
2016 Huans Manuels Santoss   Kolumbija "Par apņēmīgajiem centieniem izbeigt vairāk nekā 50 gadus ilgstošo pilsoņkaru valstī"[110]  
2017 Starptautiskā kodolieroču likvidēšanas kampaņa   Šveice "Par tās darbu, pievēršot uzmanību kodolieroču pielietošanas katastrofālajām humānajām sekām, un centieniem panākt šādu ieroču aizliegšanu ar līgumu"[111]

AtsaucesLabot

  1. Øyvind Tønnesson. «Controversies and Criticisms». Nobel Foundation, 2000-06-29. Skatīts: 2011-10-06.
  2. Clare Murphy. «The Nobel: Dynamite or damp squib?». BBC News, 2000-10-08. Skatīts: 2011-10-06.
  3. 3,0 3,1 Øyvind Tønnesson. «Controversies Mahatma Gandhi, the Missing Laureate». Nobel Foundation, 1999-12-01. Skatīts: 2011-10-06.
  4. «Nobel Prize Facts».
  5. 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 5,10 5,11 5,12 5,13 5,14 5,15 5,16 5,17 5,18 5,19 5,20 5,21 5,22 5,23 5,24 5,25 5,26 5,27 5,28 5,29 5,30 5,31 5,32 5,33 5,34 5,35 5,36 5,37 5,38 5,39 5,40 5,41 Geir Lundestad. «The Nobel Peace Prize, 1901–2000». Nobel Foundation, 2001-03-15. Skatīts: 2011-10-06.
  6. 6,0 6,1 6,2 «Nobel Laureates Facts». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  7. «Facts on the Nobel Prize». Nobel Foundation.
  8. «Women Nobel Laureates». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  9. 9,0 9,1 «The Nobel Peace Prize 1901». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  10. 10,0 10,1 «The Nobel Peace Prize 1902». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  11. «The Nobel Peace Prize 1903». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  12. «The Nobel Peace Prize 1904». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  13. «The Nobel Peace Prize 1905». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  14. «The Nobel Peace Prize 1906». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  15. 15,0 15,1 «The Nobel Peace Prize 1907». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  16. 16,0 16,1 «The Nobel Peace Prize 1908». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  17. 17,0 17,1 «The Nobel Peace Prize 1909». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  18. «Award Ceremony Speech (1910)». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  19. «The Nobel Peace Prize 1910». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  20. 20,0 20,1 «The Nobel Peace Prize 1911». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  21. «The Nobel Peace Prize 1912». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  22. «The Nobel Peace Prize 1913». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  23. «The Nobel Peace Prize 1917». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  24. «The Nobel Peace Prize 1919». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  25. «The Nobel Peace Prize 1920». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  26. 26,0 26,1 «The Nobel Peace Prize 1921». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  27. Fredrik Stang. «Award Ceremony Speech (1922)». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-10.
  28. «The Nobel Peace Prize 1922». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  29. 29,0 29,1 «The Nobel Peace Prize 1925». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  30. «The Nobel Peace Prize 1926». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  31. «The Nobel Peace Prize 1927». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  32. «The Nobel Peace Prize 1929». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  33. «The Nobel Peace Prize 1930». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  34. 34,0 34,1 «The Nobel Peace Prize 1931». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  35. «The Nobel Peace Prize 1933». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  36. «The Nobel Peace Prize 1934». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  37. BBC News: Nobel Peace Prize medal stolen in Newcastle 3 April 2013, accessed 3 April 2013
  38. «The Nobel Peace Prize 1935». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  39. «The Nobel Peace Prize 1936». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  40. «The Nobel Peace Prize 1937». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  41. Fredrik Stang. «Award Ceremony Speech (1938)». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  42. Gunnar Jahn. «Award Ceremony Speech (1944)». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  43. Gunnar Jahn. «Award Ceremony Speech (1945)». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  44. 44,0 44,1 «The Nobel Peace Prize 1946». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  45. Gunnar Jahn. «Award Ceremony Speech (1947)». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  46. «The Nobel Peace Prize 1949». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  47. «The Nobel Peace Prize 1950». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  48. «The Nobel Peace Prize 1951». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  49. «The Nobel Peace Prize 1952». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  50. «The Nobel Peace Prize 1953». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  51. «The Nobel Peace Prize 1954». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  52. «The Nobel Peace Prize 1957». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  53. «The Nobel Peace Prize 1958». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  54. «The Nobel Peace Prize 1959». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  55. «The Nobel Peace Prize 1960». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  56. «The Nobel Peace Prize 1961». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  57. «The Nobel Peace Prize 1962». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  58. «The Nobel Peace Prize 1963». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  59. «The Nobel Peace Prize 1964». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  60. «The Nobel Peace Prize 1965». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  61. «The Nobel Peace Prize 1968». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  62. «The Nobel Peace Prize 1969». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  63. «The Nobel Peace Prize 1970». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  64. «The Nobel Peace Prize 1971». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  65. «The Nobel Peace Prize 1973». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  66. 66,0 66,1 «The Nobel Peace Prize 1974». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  67. «The Nobel Peace Prize 1975». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  68. «The Nobel Peace Prize 1976». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  69. 69,0 69,1 «The Nobel Peace Prize 1978». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  70. «The Nobel Peace Prize 1979». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  71. «The Nobel Peace Prize 1980». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  72. «The Nobel Peace Prize 1981». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  73. «The Nobel Peace Prize 1982». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  74. «The Nobel Peace Prize 1982–Presentation Speech». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-12-03.
  75. «The Nobel Peace Prize 1983». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  76. «The Nobel Peace Prize 1984». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  77. «The Nobel Peace Prize 1985». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  78. «The Nobel Peace Prize 1986». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  79. «The Nobel Peace Prize 1987». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  80. «The Nobel Peace Prize 1988». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  81. «The Nobel Peace Prize 1988–Press release». Nobel Foundation. 1988-09-29. Skatīts: 2008-11-28.
  82. «The Nobel Peace Prize 1989». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  83. «The Nobel Peace Prize 1989–Press release». Nobel Foundation. 1989-10-05. Skatīts: 2008-11-28.
  84. «The Nobel Peace Prize 1990». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  85. «The Nobel Peace Prize 1991». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  86. «The Nobel Peace Prize 1992». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  87. «The Nobel Peace Prize 1993». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  88. «Press Release- The Nobel Peace Prize 1994». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  89. «The Nobel Peace Prize 1995». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  90. «The Nobel Peace Prize 1996». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  91. «The Nobel Peace Prize 1997». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  92. «The Nobel Peace Prize 1998». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  93. «The Nobel Peace Prize 1999». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  94. «The Nobel Peace Prize 2000». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  95. «The Nobel Peace Prize 2001». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  96. «The Nobel Peace Prize 2002». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  97. «The Nobel Peace Prize 2003». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  98. «The Nobel Peace Prize 2004». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  99. «The Nobel Peace Prize 2005». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  100. «The Nobel Peace Prize 2006». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  101. «The Nobel Peace Prize 2007». Nobel Foundation. Ignorēts nezināms parametrs |Par=
  102. «The Nobel Peace Prize 2008». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-10.
  103. «The Nobel Peace Prize 2009». Nobel Foundation. Skatīts: 2009-10-09.
  104. «The Nobel Peace Prize 2010». Nobel Foundation. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-04. Skatīts: 2010-10-08.
  105. «The Nobel Peace Prize 2011». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-07.
  106. «The Nobel Peace Prize 2012». Nobel Foundation. Skatīts: 2012. gada 12. oktobris.
  107. «The Nobel Peace Prize 2013». Nobel Foundation. Skatīts: 2013-10-11.
  108. «The Nobel Peace Prize 2014». Nobel Foundation. Skatīts: 2014-10-10.
  109. «The Nobel Peace Prize 2015». Nobel Foundation. Skatīts: 2015-10-09.
  110. «The Nobel Peace Prize 2016». Nobel Foundation. Skatīts: 2016. gada 17. decembris.
  111. «The Nobel Peace Prize 2017». Nobel Foundation. Skatīts: 2017. gada 23. decembris.