Vikipēdija

Nikolajs Dozenbergs

Nikolajs Dozenbergs (angļu: Nicholas "Nick" Dozenberg, 1882—1954) bija latviešu izcelsmes amerikāņu politiķis, ASV Komunistiskās partijas biedrs (1919—1928). PSRS globālā spiegošanas tīkla veidotājs (1927—1939).

Nikolajs Dozenbergs
Nikolajs Dozenbergs
Personīgā informācija
Dzimis 1882. gada 15. novembrī
Talsi, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1954. gadā (71—72 gadu vecumā)
Florida, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Nodarbošanās spiegs

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis kā Nikolajs Docenbergs[1] 1882. gada 15. novembrī Rīgā,[2] kur viņš apmeklēja skolu, vai Talsos latviešu zemnieka ģimenē. 1904. gada viņš emigrēja uz ASV un apmetās uz dzīvi Bostonas piepilsētā Roksberijā (Roxbury), vienā no lielākajiem tā laika latviešu centriem Ziemeļamerikā.[3] Tur viņš strādāja vietējās fabrikās, pēc tam par vilciena mašīnistu (1906—1919). 1906. gadā pirmo reizi apprecējās — ar vietējo latvieti Katrīnu (Anitu, sauktu par Ancīti). Ap 1908. gadu Dozenbergs iesaistījās Bostonas latviešu sociāldemokrātu pulciņā, kas piederēja pie Amerikas Latviešu strādnieku koporganizācijas, kas savukārt bija Amerikas Sociālistu partijas sastāvdaļa. Vēlāk no tās izveidojās Latviešu sociālistu federācija. Bostonas latvieši izdeva laikrakstus "Amerikas Vēstnesis" un "Strādnieks". 1908. gadā viņš iestājās Starptautiskajā Mašīnistu asociācijā un kļuva par vietējās grupas (ložas) mantzini (1917) un prezidentu (1918). 1911. gada februārī viņam piešķīra ASV pilsonību.[4]

1919. gadā Dozenbergs dzīvoja Kanādā un strādāja māsasvīram piederošajā veikalā. Kad 1919. gada vasarā nodibinājās Amerikas Komunistu partija ar Amerikas Darbaļaužu partijas (Workers Party of America) nosaukumu, viņš kopā ar vairumu Latviešu sociālistu federācijas biedru iestājās tajā. 1921. gadā Dozenbergs pārcēlās uz Čikāgu, kur kļuva par amerikāņu komunistu nedēļas avīzes "The Voice of Labor" biznesa menedžeri. Pēc tās darbības izbeigšanas viņš kļuva par Amerikas Darbaļaužu partijas literatūras direktoru. 1922. gada decembrī Dozenbergs bija Čikāgas kopas delegāts partijas kongresā Ņujorkā.[5] 1924. gadā viņš kā partijas literatūras nodaļas vadītājs bija minēts arī kā nedēļas laikraksta "The Worker" un Ņujorkā iznākošā literārā mēnešraksta "The Liberator" biznesa menedžers. Laikā no 1920. līdz 1926. gadam latviešu strādnieku pulciņos notika asas cīņas starp sociāldemokrātiem un komunistiem, līdz pēdējie guva virsroku. 1925. gadā N. Dozenbergs kā aģitators apmeklēja arī Kanādas latviešu sociāldemokrātu pulciņus un nodibināja Latviešu strādnieku aizstāvēšanas līgu. 1925. gada februārī Dozenbergs kandidēja Amerikas Darbaļaužu partijas sarakstā Čikāgas pilsētas padomes vēlēšanās.

1927. gada beigās PSRS militārā izlūkdienesta GRU vadītājs ASV Alfrēds Tiltiņš uzaicināja Dozenbergu tikties kādā Ņujorkas restorānā, kur piedāvāja veikt spiegošanas uzdevumus par 35 ASV dolāriem nedēļā.[6] Lai izvairītos no izsekošanas, Dozenbergs pārtrauca maksāt biedra naudu un tika izslēgts no Amerikas Komunistu partijas. 1928. gadā viņš saņēma divas ceļojumu pases — vienu ar savu vārdu, otru ar Nicholas Dallant vārdu un tā paša gada beigās devās uz Maskavu, kur tikās ar GRU vadītāju Jāni Bērziņu. Viņa pirmā misija bija 1930. gada sākumā uz Bukaresti, kur viņš izveidoja kinostudiju, kas kalpoja kā aizsegs padomju spiegošanas aktivitātēm Rumānijā. Līdzīgu aizsegu viņš veidoja arī Francijā. 1931. gadā Dozenbergs atgriezās ASV, kur Ņujorkā kā spiegošanas aizsegu nodibināja Amerikāņu-Rumāņu kinostudiju (American Rumanian Film Corporation). PSRS spiegošanas tīklā viņš iesaistīja arī Bostonas latviešu komunistus Albertu Feierabendu (Feierabend) un Robertu Celmu jeb "Emstonu" (Zelms alias Elmston), kā arī Filipu Aronbergu, kas vēlāk pats kļuva par padomju spiegu vervētāju ASV.[7] Lai finasētu savas aktivitātes, 1932. gadā viņš iesaistījās Maskavā izgatavotu viltotu ASV dolāru izplatīšanas shēmās. Pēc šīs shēmas atmaskošanas Dozenbergu 1933. gadā izsauca uz Maskavu, kur viņš saņēma jaunu uzdevumu — doties uz Ķīnu. Tjaņdziņas pilsētā viņš izveidoja Amerikāņu Āzijas tirdzniecības kompāniju Amasia kā aizsegu padomju spiegošanas aktivitātēm. 1936. gadā Ķīnā nomira viņa pirmā sieva un tajā pašā gadā viņš ar savu otru vārdu Nikolass Dalants apprecējās ar Frensisu Deivisu Deloderi (Frances Davis Delawder), kas dzīvoja Vašingtonā.[8] 1937. gadā Dozenbergu izsauca uz Maskavu, kur viņš atskaitījās par savām darbībām un saņēma uzdevumu izveidot spiegošanas aizsegu arī tolaik ASV piederošajās Filipīnās. 15. jūlijā viņš ieradās Ņujorkā, izveidoja filmēšanas aprīkojuma kompāniju un devās uz Manilu. 1938. gada 1. janvārī viņam piedzima meita Ruta. Līdzekļu trūkuma dēļ Dozenbergs 1938. gada jūlijā bija spiests atgriezties ASV. Viņu atkal izsauca uz Maskavu, kur Lielā terora dēļ bija apcietināti vai nošauti visi viņa latviešu paziņas. Tomēr pēc divarpus mēnešiem viņš saņēma jaunus uzdevumus uz atgriezās ASV.

Pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939. gada 9. septembrī Dozenbergu sāka izsekot Federālais izmeklēšanas birojs (FBI), viņš no Vašingtonas pāri visam kontinentam bēga uz Oregonas štatu, kur viņu 9. decembrī apcietināja. 1940. gada janvārī viņam piesprieda vienu gadu ilgu cietumsodu par pasu viltošanu. Viņa sieva anulēja viņu laulību. Kongresa Pretamerikāņu darbības izmeklēšanas komiteja (House Committee on Un-American Activities, HUAC) 1940. gada maijā organizēja trīs Dozenberga liecību uzklausīšanas. Pēc iznākšanas no cietuma Dozenbergs dzīvoja klusu un neuzkrītošu dzīvi Floridā ar citu vārdu līdz savai nāvei 1954. gadā.

Kongresa izmeklēšanas komisijas materiāli

labot šo sadaļu
  • House Committee on Un-American Activities, Investigation of Un-American Propaganda Activities in the United States: Volume 13. Washington: US Government Printing Office, 1940; pp. 8137—8161. —Public testimony of May 20, 1940.
  • House Committee on Un-American Activities, Investigation of Un-American Propaganda Activities in the United States: Executive Hearings, Volume 2. Washington: US Government Printing Office, 1941; pp. 563—653. —Executive Session testimony of May 21, 1940.
  • House Committee on Un-American Activities, Hearings Regarding Communist Espionage, 81st Congress, Nov. 8, 1949. Washington: US Government Printing Office, 1951; pp. 3540—3542. —Written statement of October 4, 1949.

Literatūra

labot šo sadaļu
  • John Earl Haynes and Harvey Klehr. Venona: Decoding Soviet Espionage in America. New Haven, CT: Yale University Press, 1999.
  • John Earl Haynes, Harvey Klehr, and Alexander Vassiliev, Spies: The Rise and Fall of the KGB in America. New Haven, CT: Yale University Press, 2009.

Ārējās saites

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Штейнберг В. А. Чарлз Скотт, его друзья и враги. О Карле Янсоне. Москва: Политиздат, 1983 (krieviski)
  2. ↑ Solon DeLeon with Irma C. Hayssen and Grace Poole (eds.), The American Labor Who's Who. New York: Hanford Press, 1925; pg. 62.
  3. ↑ Svetlana Chervonnaya, "Nicholas Dozenberg (1882—1954)," Arhivēts 2013. gada 8. maijā, Wayback Machine vietnē. DocumentsTalk.com, Moscow.
  4. ↑ Nicholas Dozenberg, Public Testimony of May 20, 1940, in House Committee on Un-American Activities, Investigation of Un-American Propaganda Activities in the United States: Volume 13. Washington: US Government Printing Office, 1940; pp. 8139-8140.
  5. ↑ Tim Davenport (ed.), "Delegates to the 1922 Convention of the Workers Party of America," Early American Marxism website, MarxistHistory.org, Corvallis, OR.
  6. ↑ Nicholas Dozenberg, "Statement of Nicholas Dozenberg of October 4, 1949," in House Committee on Un-American Activities, Hearings Regarding Communist Espionage, 81st Congress, November 8, 1949. Washington: US Government Printing Office, 1951; pp. 3540-3542.
  7. ↑ John Earl Haynes, Harvey Klehr, and Alexander Vassiliev, Spies: The Rise and Fall of the KGB in America. New Haven, CT: Yale University Press, 2009; pg. 209.
  8. ↑ Dozenberg family, Nicholas Dozenberg memorial website Arhivēts 2014. gada 2. janvārī, Wayback Machine vietnē., Dozenberg.com
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Nikolajs_Dozenbergs&oldid=4163368"