Napoleons Orda

Napoleons Orda (baltkrievu: Напалеон Орда, poļu: Napoleon Mateusz Tadeusz Orda; 1807—1883) bija Baltkrievijas poļu gleznotājs, rakstnieks, mūziķis, komponists un tēlnieks. No 1872. gada Napoleons Orda apceļoja senās Polijas-Lietuvas kopvalsts pilis, muižas, baznīcas un pilsētas, radīdams aptuveni tūkstoti zīmējumu.

Napoleons Orda
1875. gadā
Dzimis	1807. gada 19. februārī Varaseviči, Minskas guberņa (tagad Baltkrievija)
Miris	1883. gada 26. aprīlī Varšava, Krievijas Impērija (tagad Polija)
Tautība	polis

Dzīvesgājums

Varaceviču muižas kungu nams Napoleona Ordas zīmējumā (1860).

Dzimis 1807. gada 19. februārī Varaceviču muižā netālu no Ivanavas tatāru izcelsmes inženiera Mihaila Ordas un viņa sievas Žozefīnes Butrimovičas ģimenē. Mācījās Svislačas ģimnāzijā, studēja Viļņas Universitātes Matemātikas un fizikas fakultātē, taču izslēgts par dalību studentu slepenā biedrībā. 1831. gada Novembra sacelšanās laikā aktīvi iesaistījās pretestības kustībā pret Krievijas Impērijas okupācijas varu un uzrakstīja dzejoli "Lietuvis — poļiem"

Pēc sacelšanās sakāves emigrēja uz Parīzi, kur mācījās glezniecību un mūziku. Viņa paziņas bija Frederiks Šopēns un Ādams Mickevičs. 1856. gadā Krievijas Impērijas ķeizars Aleksandrs II viņam atļāva atgriezties dzimtenē un apmesties Varaseviču muižā.

1872.—1874. gadā Napoleons Orda apceļoja Volīnijas, Podolijas un kreisā krasta Ukrainas zemes, 1875.—1877. gadā Lietuvas, Žemaitijas, Inflantijas un Baltkrievijas zemes, 1878.—1879. gadā Galīcijas, Lielpolijas un Karaļa Prūsijas, bet 1880. gadā Polijas Karalistes zemes.

Miris Varšavā 1883. gada 26. aprīlī, apglabāts ģimenes kapličā Janovā (tagad Ivanava).

Darbi

Litogrāfijas pēc Napoleona Ordas zīmējumiem iespieda Maksimiliāna Fajansa tipogrāfijā (1875—1883). Tika publicētas 8 attēlu sērijas ar 260 loksnēm, kas apvienotas ar kopējo nosaukumu "Vēsturisko Polijas attēlu albums" (Album widoków historycznych Polski).

Latgales skati (1875—1876)

• 
  Daugava pie Drujas
• 
  Daugava pie Krāslavas
• 
  Krāslava no Daugavas puses
• 
  Krāslavas rātsnams
• 
  Plāteru Krāslavas pils
• 
  Ludzas pils
• 
  Ludzas pils
• 
  Līksnas muiža
• 
  Landskoronas muiža
• 
  Kameņecas muiža
• 
  Viļānu muižas kungu māja un fabrika
• 
  Mākoņkalns

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Napoleons Orda.

• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)