Monako Grand Prix

Pirmās formulas sacīkšu posms
(Pāradresēts no Monaco Grand Prix)

Monako Grand Prix (franču: Grand Prix de Monaco) ir ikgadēja Pirmās formulas Grand Prix izcīņa, kas notiek Monako.

Monako Grand Prix
Valsts karogs: Monako Monako trase
Monako Grand Prix
Informācija par trasi
Apļi 78
Trases garums 3,34 km
Sacīkstes garums 260,52 km
Visvairāk uzvaras (pilots) Valsts karogs: Brazīlija Airtons Senna (6)
Visvairāk uzvaras (komanda) Valsts karogs: Apvienotā Karaliste McLaren (15)
Pēdējā sacīkste (2024)
Pole position
Goda pjedestāls
Ātrākais aplis

Pirmā neoficiālā Monako Grand Prix izcīņa tika sarīkota 1929. gadā, kur, sākot ar 1950. gadu, tā pirmoreiz tika iekļauta arī F1 kalendārā.[1] Turpmākos četrus gadus sacīkstes Monako nenotika, taču kopš 1955. gada Monako Grand Prix izcīņa Pirmās formulas kalendārā tiek rīkota regulāri.[1] Visas sacīkstes ir notikušas slavenajā Monako trasē, kas pati par sevi galvenokārt ir izvietota Montekarlo apgabala ielās, kur trases daudzo līkumu un šauro ielu dēļ tajā ir gandrīz vai neiespējami veikt apdzīšanu.[1] Šī iemesla dēļ Monako Grand Prix izcīņa tiek uzskatīta par vienu no visprestižākajām sacīkstēm autosporta pasaulē, kur līdzās ar Indianapolisas 500 jūdžu sacīskti (Indianapolis 500) un Lemānas 24 stundu sacīksti (24 Hours of Le Mans) tā veido neoficiālo Motoru sporta trīskāršo kroni (Triple Crown of Motorsport).[2]

Pagaidām sekmīgākais braucējs Monako Grand Prix izcīņās ir brazīliešu pilots Airtons Senna, kuram šeit ir izdevies uzvarēt veselas 6 reizes, to skaitā piecas reizes pēc kārtas (laika posmā no 1989. līdz 1993. gadam). Turpretim komandu konkurencē (F1 ietvaros) nospiedošs pārsvars pieder McLaren vienībai, kurai šeit ir izdevies uzvarēt veselas 15 reizes, pa septiņām uzvarām vairāk nekā tās tuvākajiem sekotājiem Ferrari komandai.

Pašreizējais un aizstāvošais Monako Grand Prix sacīkstes uzvarētājs ir Monako pilots Šarls Leklērs, kuram šeit izdevās uzvarēt 2024. gadā.[3] Savukārt komandu konkurencē pašreizējie un aizstāvošie uzvarētāji ir Mercedes vienība, kurai šeit ir izdevies triumfēt jau pēdējos četrus gadus pēc kārtas. Tiek paredzēts, ka 2025. gada Monako Grand Prix izcīņa norisināsies 25. maijā, kur līdz ar to tā kalpos par sezonas 8. posmu.[4]

Alēna Prosta/ Airtona Sennas ēra (1984–1993)

labot šo sadaļu

Laika posmā starp 1984. un 1993. gadu Monako Grand Prix sacīkstēs uzvaras izdevās izcīnīt tikai diviem pilotiem — francūzim un vēlākajam četrkārtējam Pirmās formulas pasaules čempionam Alēnam Prostam (4 uzvaras) un brazīlietim — vēlākajam trīskārtējam Pirmās formulas pasaules čempionam — Airtonam Sennam (6 uzvaras), kur deviņas no kopējām desmit uzvarām abu braucēju starpā tika izcīnītas pārstāvot McLaren komandu. Vienīgo uzvaru šajā laika posmā ar citu komandu izdevās izcīnīt Airtonam Sennam, kuram 1987. gadā Monako ielās izdevās uzvarēt ar Lotus vienību.

Sīvā sāncensība, kas Formula 1 Pasaules čempionātos astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā norisinājās starp Alēnu Prostu un Airtonu Sennu, bija manāma arī Monako Grand Prix sacīkšu lakā, kur astoņdesmito gadu vidusdaļā Monako ielās pārsvarā dominēja Alēns Prosts, iekams astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu pirmajā pusē galvenokārt uzvarēja Airtons Senna. Alēnam Prostam savu pirmo uzvaru Monako ielās izdevās izcīnīt 1984. gadā, kad ļoti smagos lietus apstākļos sacīkste sākotnēji tika aizkavēta par 45 minūtēm un vēlāk arī priekšlaicīgi apturēta pēc nobrauktajiem 32 apļiem.[5] Zīmīgi, ka šajā sacīkstē Airtonam Sennam savā debijas sezonā izdevās finišēt 2. vietā, tūlīt pat aiz Alēna Prosta, lai gan sākotnēji brazīlietis bija startējis no 13. vietas, kas tādējādi ļāva Sennam iegūt lielāku ievērību pilotu starpā un izcelt savu meistarību braucot nelabvēlīgos laika apstākļos.[5]

 
Laika posmā no 1987. līdz 1993. gadam Airtons Senna Monako ielu sacīkstēs uzvarēja 6 reizes, visvairāk kā jebkurš cits pilots F1 vēsturē. (Airtons Senna 1991. gada Monako Grand Prix izcīņas laikā)

Arī turpmākos divus gadus Monako Lielo balvu izdevās izcīnīt Alēnam Prostam, kur 1985. gadā pēc sīvas cīņas ar Ferrari komandas pilotu Mikēli Alboreto Prostam izdevās noturēt savu līderpozīciju un atkārtoti izcīnīt pirmo vietu prestižajās Monako ielu sacīkstēs.[6] Turpretim 1986. gadā Prostam izdevās uzvarēt jau krietni vieglākos apstākļos, kur tuvākais sekotājs Keke Rosbergs no viņa atpalika 25 sekundes,[7] līdz ar to ļaujot Alēnam Prostam tajā laikā kļūt par vienu no retajiem Pirmās formulas pilotiem, kam Monako ielās bija izdevies uzvarēt trīs reizes pēc kārtas.

1987. gada rīkotajā Monako Grand Prix sacīkstē savu pirmo no sešām uzvarām izdevās izcīnīt Airtonam Sennam, kas tajā sezonā vēl pārstāvēja Lotus vienību.[8] Lai gan arī 1988. gadā Airtonam Sennam, braucot jau McLaren komandā un atrodoties stabilā vadībā, visticamāk būtu izdevies uzvarēt, viņam tas neizdevās, jo negaidīti tikai 12 apļus pirms finiša Senna avarēja un līdz ar to bija spiests izstāties, kas tādējādi ļāva Alēnam Prostam, kas tobrīd atradās otrajā pozīcijā, izcīnīt savu ceturto un pēdējo uzvaru Monako ielās.[9] Tāpat 1988. gada Monako Lielās balvas izcīņa ir palikusi slavena ar to, ka kvalifikācijā Airtonam Sennam izdevās izcīnīt pole position jeb pirmo starta vietu, apsteidzot savu tuvāko sekotāju un komandas biedru Alēnu Prostu par gandrīz ap pusotru sekundi (1,427s).[10]

Laika posmā no 1989. līdz 1993. gadam uzvaras Monako Lielās balvas sacīkstēs izcīnīja vienīgi Airtons Senna, kuram izdevās ne tikai kļūt par pirmo sacīkšu braucēju, kurš Monako ielās bija uzvarējis 5 reizes pēc kārtas, bet arī kļūt par vienīgo pilotu F1 vēsturē, kuram kopumā Monako trasē bija izdevies uzvarēt 6 reizes karjerā, tādējādi apsteidzot līdz tam sekmīgāko pilotu Monako ielās — Greiemu Hillu, kuram sešdesmitajos gados šeit kopumā bija izdevies uzvarēt veselas 5 reizes.

Viena no saspringtākajām sacīkstēm, kas tika aizvadīta Monako Grand Prix izcīņas ietvaros, norisinājās 1992. gadā, kad toreizējais čempionāta kopvērtējuma līderis Naidžels Mensels, kurš tajā sezonā jau bija paspējis uzvarēt visos iepriekšējos piecos posmos, kvalificējās pirmajā starta vietā un pārliecinoši noturēja sacīkstes vadību līdz 70 aplim, līdz viena no viņa formulas riepām tika caurdurta, kas līdz ar to prasīja no Williams pilota veikt par vienu lieku pitstopu vairāk un atgriezties vairāk kā 5 sekundes aiz Airtona Sennas.[11] Tikai divu apļu laikā Menselam izdevās samazināt Sennas pārsvaru līdz mazāk kā 2 sekundēm, kur pēdējos sacīkstes apļos Williams pilotam izdevās pilnībā noķert priekšā braucošo Airtonu Sennu un uzsākt sīvu cīņu par uzvaru sacīkstē. Menselam neapšaubāmi bija ievērojami ātrāka formula nekā Sennam, ko apliecināja visas sacīkstes garumā uzstādītie apļa laiki, taču visi viņa mēģinājumi tikt garām Sennam beidzās neveiksmīgi, kas tādējādi ļāva brazīlietim izcīnīt vienu no viņa iespaidīgākajām uzvarām F1 karjerā.[11]

Vairākkārtējie uzvarētāji (piloti)

labot šo sadaļu
Uzv. Pilots Gadi
6   Airtons Senna 1987, 1989, 1990, 1991, 1992, 1993
5   Greiems Hills 1963, 1964, 1965, 1958, 1969
  Mihaels Šūmahers 1994, 1995, 1997, 1999, 2001
4   Alēns Prosts 1984, 1985, 1986, 1988
3   Stērlings Moss 1956, 1960, 1961
  Džekijs Stjuarts 1966, 1971, 1973
  Niko Rosbergs 2013, 2014, 2015
  Luiss Hamiltons 2008, 2016, 2019
2   Huans Manuels Fanhio 1950, 1957
  Moriss Trentiņans 1955, 1958
  Nikijs Lauda 1975, 1976
  Džodijs Šekters 1977, 1979
  Deivids Kulthārds 2000, 2002
  Fernando Alonso 2006, 2007
  Marks Vebers 2010, 2012
  Makss Verstapens 2021, 2023

Vairākkārtējie uzvarētāji (komandas)

labot šo sadaļu
Uzv. Komanda Gadi
15   McLaren 1984, 1985, 1986, 1988, 1989, 1990, 1991, 1992, 1993, 1998, 2000, 2002, 2005, 2007, 2008
10   Ferrari 1955, 1975, 1976, 1979, 1981, 1997, 1999, 2001, 2017, 2024
7   Lotus 1960, 1961, 1968, 1969, 1970, 1974, 1987
  Red Bull Racing 2010, 2011, 2012, 2018, 2021, 2022, 2023
5   British Racing Motors 1963, 1964, 1965, 1966, 1972
  Mercedes 2013, 2014, 2015, 2016, 2019
3   Cooper 1958, 1959, 1962
  Tyrrell 1971, 1973, 1978
  Williams 1980, 1983, 2003
2   Maserati 1956, 1957
  Brabham 1967, 1982
  Benetton 1994, 1995
  Renault 2004, 2006

Minēti tikai uzvarētāji tajos Grand Prix, kas aizvadīti F1 sezonu ietvaros.

Gads Pilots Konstruktors Ziņojums
2024   Šarls Leklērs Ferrari Ziņojums
2023   Makss Verstapens Red Bull Racing-Honda RBPT Ziņojums
2022   Serhio Peress Red Bull Racing-RBPT Ziņojums
2021   Makss Verstapens Red Bull Racing-Honda Ziņojums
2020 Sacensības nenotika sakarā ar Covid-19 pandēmiju
2019   Luiss Hamiltons Mercedes Ziņojums
2018   Daniels Rikardo Red Bull Racing-TAG Heuer Ziņojums
2017   Sebastiāns Fetels Ferrari Ziņojums
2016   Luiss Hamiltons Mercedes Ziņojums
2015   Niko Rosbergs Mercedes Ziņojums
2014   Niko Rosbergs Mercedes Ziņojums
2013   Niko Rosbergs Mercedes Ziņojums
2012   Marks Vebers Red Bull-Renault Ziņojums
2011   Sebastiāns Fetels Red Bull-Renault Ziņojums
2010   Marks Vebers Red Bull-Renault Ziņojums
2009   Džensons Batons Brawn-Mercedes Ziņojums
2008   Luiss Hamiltons McLaren-Mercedes Ziņojums
2007   Fernando Alonso McLaren-Mercedes Ziņojums
2006   Fernando Alonso Renault Ziņojums
2005   Kimi Reikenens McLaren-Mercedes Ziņojums
2004   Jarno Trulli Renault Ziņojums
2003   Huans Pablo Montoija Williams-BMW Ziņojums
2002   Deivids Kulthārds McLaren-Mercedes Ziņojums
2001   Mihaels Šūmahers Ferrari Ziņojums
2000   Deivids Kulthārds McLaren-Mercedes Ziņojums
1999   Mihaels Šūmahers Ferrari Ziņojums
1998   Mika Hekinens McLaren-Mercedes Ziņojums
1997   Mihaels Šūmahers Ferrari Ziņojums
1996   Olivjē Panī Ligier-Mugen-Honda Ziņojums
1995   Mihaels Šūmahers Benetton-Renault Ziņojums
1994   Mihaels Šūmahers Benetton-Ford Ziņojums
1993   Airtons Senna McLaren-Ford Ziņojums
1992   Airtons Senna McLaren-Honda Ziņojums
1991   Airtons Senna McLaren-Honda Ziņojums
1990   Airtons Senna McLaren-Honda Ziņojums
1989   Airtons Senna McLaren-Honda Ziņojums
1988   Alēns Prosts McLaren-Honda Ziņojums
1987   Airtons Senna Lotus-Honda Ziņojums
1986   Alēns Prosts McLaren-TAG Ziņojums
1985   Alēns Prosts McLaren-TAG Ziņojums
1984   Alēns Prosts McLaren-TAG Ziņojums
1983   Keke Rosbergs Williams-Ford Ziņojums
1982   Rikardo Patrēze Brabham-Ford Ziņojums
1981   Žils Vilnēvs Ferrari Ziņojums
1980   Karloss Roitemanns Williams-Ford Ziņojums
1979   Džodijs Šekters Ferrari Ziņojums
1978   Patriks Depaijē Tyrrell-Ford Ziņojums
1977   Džodijs Šekters Wolf-Ford Ziņojums
1976   Nikijs Lauda Ferrari Ziņojums
1975   Nikijs Lauda Ferrari Ziņojums
1974   Ronijs Petersons Lotus-Ford Ziņojums
1973   Džekijs Stjuarts Tyrrell-Ford Ziņojums
1972   Žans Pjērs Beltuāzs BRM Ziņojums
1971   Džekijs Stjuarts Tyrrell-Ford Ziņojums
1970   Johens Rints Lotus-Ford Ziņojums
1969   Greiems Hills Lotus-Ford Ziņojums
1968   Greiems Hills Lotus-Ford Ziņojums
1967   Denijs Halms Brabham-Repco Ziņojums
1966   Džekijs Stjuarts BRM Ziņojums
1965   Greiems Hills BRM Ziņojums
1964   Greiems Hills BRM Ziņojums
1963   Greiems Hills BRM Ziņojums
1962   Brūss Maklārens Cooper-Climax Ziņojums
1961   Stērlings Moss Lotus-Climax Ziņojums
1960   Stērlings Moss Lotus-Climax Ziņojums
1959   Džeks Brebems Cooper-Climax Ziņojums
1958   Moriss Trentiņans Cooper-Climax Ziņojums
1957   Huans Manuels Fanhio Maserati Ziņojums
1956   Stērlings Moss Maserati Ziņojums
1955   Moriss Trentiņans Ferrari Ziņojums
1954
-
1951
Netika aizvadītas
1950   Huans Manuels Fanhio Alfa Romeo Ziņojums

Vēsturiskās trases konfigurācijas

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 1,2 «A History of the Monaco Grand Prix». espn.co.uk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. maijā. Skatīts: 2017. gada 11. februāris.
  2. «Triple Winner: Will Montoya go for the coveted Crown?». rt.com. 2015. gada 31. oktobris. Skatīts: 2017. gada 11. februāris.
  3. https://sports.tvnet.lv/8028362/monako-pilots-leklers-triumfe-monako-grand-prix
  4. "FIA confirms 2017 calendar". formula1.com. F1 administrācija. November 30, 2016. Aplūkots 11.02.2017.
  5. 5,0 5,1 Brad Spurgeon. «When Ayrton Senna Became a Star». The New York Times, 2015. gada 21. maijs. Skatīts: 2017. gada 12. februāris.
  6. «43e Grand Prix Automobile De Monaco - Race Result». Formula1.com (F1 administrācija). Skatīts: 2017. gada 12. februāris.
  7. «44e Grand Prix De Monaco - Race Result». Formula1.com. Skatīts: 2017. gada 12. februāris. Teksts "publisher" ignorēts; Teksts "F1 administrācija" ignorēts
  8. «Monaco Grand Prix - Race Result». Formula1.com (F1 administrācija). Skatīts: 2017. gada 12. februāris.
  9. «Monaco Grand Prix - Race Result». Formula1.com (F1 administrācija). Skatīts: 2017. gada 12. februāris.
  10. Jack de Menezes. «Ayrton Senna anniversary: Re-live Senna's incredible qualifying lap for the 1988 Monaco Grand Prix in emotional McLaren video». The Independent, 2015. gada 30. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 12. februāris.
  11. 11,0 11,1 Aaron Irwin. «On This Day - 1992: Senna wins thrilling Monaco Grand Prix ahead of Mansell». vavel.com, 2015. gada 31. maijs. Skatīts: 2017. gada 12. februāris.

Ārējās saites

labot šo sadaļu