Sebastiāns Minsters

vācu kartogrāfs, kosmogrāfs
(Pāradresēts no Minsters)
Šis raksts ir par kartogrāfu. Par Livonijas landmaršalu skatīt rakstu Jaspers fon Minsters.

Sebastiāns Minsters (Sebastian Münster, 1488. gada 20. janvāris — 1552. gada 26. maijs) bija franciskāņu ordeņa priesteris un skolotājs (1512-1529), Reformācijas laikmeta kartogrāfs, poliglots un ivrita profesors Heidelbergas un Bāzeles Universitātē (1524-1552).

Sebastiāns Minsters
Sebastian Münster
Sebastiāna Minstera portrets (Kristofs Ambergers, ap 1552.)
Sebastiāna Minstera portrets (Kristofs Ambergers, ap 1552.)
Personīgā informācija
Dzimis 1488. gada 20. janvārī
Ingelheima (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1552. gada 26. maijā (64 gadi)
Bāzele (tagad Karogs: Šveice Šveice)
Tautība vācietis
Nodarbošanās kosmogrāfs
seno valodu profesors

Viņa grāmatā "Cosmographia" tika publicēta pirmā detalizētā Rīgas panorāma un Hāzentētera tēvreize latviešu valodā.

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1488. gadā Ingelheimā netālu no Maincas vietējās Svētā Gara slimnīcas priekšnieka Andreasa (Endres) ģimenē. Mācījās Heidelbergas franciskāņu ordeņa skolā, 1505. gadā iestājās franciskāņu ordenī. Studēja Lēvenes un Freiburgas Universitātēs, kur aizrāvās ar ģeogrāfijas un valodu studijām. No 1509. gada mācījās pie franciskāņu teologa Konrāda Pelikāna Elzasas pilsētā Rufahā, kopā ar viņu 1511. gadā devās uz Bāzeli, vēlāk uz Pforcheimu. Iemācījās ne tikai grieķu un senebreju, bet arī aramiešu un etiopiešu valodas.

1512. gadā S. Minsteru iesvētīja par franciskāņu ordeņa priesteri un viņš strādāja par lektoru Tībingenes (1514-1518), Bāzeles (1518-1521) un Heidelbergas (1521-1524) franciskāņu ordeņa skolās. 1524. gadā kļuva par Heidelbergas Universitātes ivrita profesoru.

Sākoties Reformācijas laikmetam, S. Minsters 1521. gadā izstājās no franciskāņu ordeņa un pieņēma uzaicinājumu strādāt Bāzeles Universitātē. Pēc pāriešanas protestantismā viņš 1530. gadā apprecējās ar Bāzeles grāmatiespiedēja Ādama Petri atraitni Annu Zelberi (Selber) un nodevās trīsvalodu vārdnīcas (latīņu, grieķu, ebreju) veidošanai (1536) un ģeogrāfisko karšu vākšanai, kas 1540. gadā rezultējās ar Ptolemaja "Geographia" latīņu izdevumu. 1544. gadā iznāca viņa "Cosmographia", kas bija pirmais pasaules apraksts vācu valodā, kas bija viena no vispopulārākajām grāmatām 16. gadsimtā. Tā izdota 24 reizes, pēdējo reizi 1628. gadā. Grāmatā ir brīnišķīgi Hansa Holbeina Jaunākā un citu mākslinieku kokgriezumi. 1547. gadā viņu ievēlēja par Bāzeles Universitātes rektoru.

1552. gadā miris Bāzelē mēra epidēmijas laikā.

 
Rīgas panorāma no "Cosmographia" (pēc 1544).
  • Dictionarium trilingue (latīņu, grieķu, ebreju valodu vārdnīca) (1536)
  • Mappa Europae (1536).
  • Cosmographia (1544), pilnais nosaukums: Cosmographiae uniuersalis Lib[ri] VI. in quibus, iuxta certioris fidei scriptorum traditionem describuntur, Omniu[m] habitabilis orbis partiu[m] situs, propriaeq[ue] dotes. Regionum Topographicae effigies. Terrae ingenia, quibus fit ut tam differentes & uarias species res, & animatas & inanimatas, ferat. Animalium peregrinorum naturae & picturae. Nobiliorum ciuitatum icones & descriptiones. Regnorum initia, incrementa & translationes. Omnium gentium mores, leges, religio, res gestae, mutationes : Item regum & principium genealogiae / Autore Sebast[iano] Munstero. - Basileae : apud Henrichum Petri, 1552. - [24] p., 13 mapas
 
"Cosmographia" pirmā izdevuma titullapa.
  • Karl Heinz Burmeister: Sebastian Münster - Versuch eines biographischen Gesamtbildes. Basler Beiträge zur Geschichtswissenschaft, Band 91, Basel und Stuttgart 1963 und 1969.
  • Karl Heinz Burmeister: Sebastian Münster - Eine Bibliographie. Wiesbaden 1964.
  • Hans Georg Wehrens: Freiburg in der „Cosmographia“ von Sebastian Münster (1549); in Freiburg im Breisgau 1504 - 1803, Holzschnitte und Kupferstiche. Verlag Herder, Freiburg 2004, S. 34 ff. ISBN 3-451-20633-1.
  • Günther Wessel: Von einem, der daheim blieb, die Welt zu entdecken - Die Cosmographia des Sebastian Münster oder Wie man sich vor 500 Jahren die Welt vorstellte. Campus Verlag, Frankfurt 2004, ISBN 3-593-37198-7.

Ārējās saites

labot šo sadaļu