Mezeņas līcis
Mezeņas līcis (krievu: Мезенская губа) ir viens no četriem galvenajiem Baltās jūras līčiem Krievijas ziemeļos, administratīvi ietilpst Arhangeļskas apgabalā un Ņencu autonomajā apvidū.[1] Atrodas Baltās jūras ziemeļaustrumu daļā, ziemeļaustrumos to norobežo Kaņinas pussala. Ieplūst Mezeņas un Kulojas upes, kā arī vairākas mazākas upītes. Pie līča ieejas Moržovecas sala. Krasti zemi, ainavā dominē tundra; ziemeļaustrumu krastu dēvē par Konušina krastu, bet dienvidrietumu — par Abramovska krastu. Novērojami Krievijas Arktikā augstākās pusdiennakts plūdmaiņas līdz 10,3 m.
Mezeņas līcis | |
---|---|
Atrodas | ![]() |
Ietilpst | Baltā jūra |
Koordinātas | 66°41′N 43°34′E / 66.683°N 43.567°EKoordinātas: 66°41′N 43°34′E / 66.683°N 43.567°E |
Platība | 6630 km2 |
Lielākais garums | 105 km |
Lielākais platums | 97 km |
Lielākais dziļums | 25 m |
Salas | Moržoveca |
Līča krasti mazapdzīvoti, lielākās apdzīvotās vietas ir Koida, Jažma un Ņesa, bet 45 km no krasta pie Mezeņas upes atrodas Mezeņas pilsēta.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Mezeņas līcis». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 478. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)