Melturu sils ir dabas liegums Cēsu novada Drabešu pagastā. Izveidots 2004. gadā retu bezmugurkaulnieku sugu (īpaši ziemeļu upespērleņu Margaritifera margaritifera) aizsardzībai uz rietumiem no Melturu stacijas; šeit sastopami boreālie meži un upju straujteces. Cauri liegumam tek Pērļupe, to divās līdzīga lieluma daļās sadala dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži, bet ziemeļdaļa robežojas ar Vidzemes šoseju.[1] Sils iekļauts aizsargājamo dabas objektu sarakstā Natura 2000.[2][3]

Melturu sils
Melturu sils (Latvija)
Melturu sils
Melturu sils
Tips dabas liegums
Atrašanās vieta Drabešu pagasts
Koordinātas 57°12′28″N 25°12′35″E / 57.20778°N 25.20972°E / 57.20778; 25.20972Koordinātas: 57°12′28″N 25°12′35″E / 57.20778°N 25.20972°E / 57.20778; 25.20972
Platība 288 ha
Dibināts 2004
Pārvaldes institūcija Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālā administrācija

Flora labot šo sadaļu

Kopā teritoriju aizņem: 50,1% sausieņu meži (25,7% priežu damakšņi, 11,4% jauktu koku damakšņi, 7,5% priežu lāni, 4,6% bērzu damakšņi), 29,9% slapjie meži (10,1% jauktu koku niedrāji, 8,1% priežu slapjie damakšņi, 5,5% priežu niedrāji), 6,8% nosusinātie meži (2,3% priežu šaurlapu kūdreņi), 6,7% pļavas (3,5% augsto grīšļu pļavas), 2,3% izcirtumi, 2,1% zemo kārklu un bērzu krūmāji, 2,3% Pērļupe, strauti, grāvji un bebru dīķi.[1]

Fauna labot šo sadaļu

Melturu silā novērotas vairākas aizsargājamo dzīvnieku sugas, galvenokārt putni.

Putni labot šo sadaļu

No aizsargājamām sugām ticami ligzdojošs bezdelīgu piekūna (Falco subbuteo) pāris, ligzdojoši ap 5-7 pāri mežirbju (Bonasa bonasia), 3-5 pāri melno dzilnu (Dryocopus martius), iespējami ligzdojoši peļu klijāni (Buteo buteo), mērkaziņas (Gallinago gallinago), vakarlēpji (Caprimulgus europaeus). Uzskaitītas 36 citu putnu sugas, tai skaitā ar neparasti augstu blīvumu riekstrozis (Nucifraga caryocatactes).[1]

Fauna labot šo sadaļu

Nopietni pētījumi nav veikti, bet pie apsekošanas gandrīz visur konstatētas klātbūtnes pēdas stirnām (Capreolus capreolus) un mežacūkām (Sus scrofa), tāpat fiksēti citi šādos mežos parasti dzīvnieki — aļņi (Alces alces), staltbrieži (Cervus elaphus), lapsas (Vulpes vulpes), vāveres (Sciurus vulgaris), kurmji (Talpa europaea), meža strupastes (Chletrionomus glareolus), meža ciršļi (Sorex araneus). Atrasti arī jenotsuņa (Nyctereutes procinoides) un ūdra (Lutra lutra) pēdu nospiedumi. Problēmas rada bebra Castor fiber klātbūtne, jo tā veidotie dīķi Pērļupē atstāj negatīvu iespaidu uz dabas lieguma mērķsugu — ziemeļu upespērleni, kurai dzīvei nepieciešams tīrs tekošs ūdens un priekš vairošanās šādā ūdenī dzīvojošu zivju klātbūtne. Vietās, kur regulāri tiek izjaukti bebru dambji, novērots platspīļu upesvēzis (Actacus astacus).[1]

2004. gadā veiktā uzskaite parādīja, ka upespērlenes sastopamas tikai sila ziemeļdaļā, aprēķinātais skaits tolaik bija 360 īpatņu.[1]

Atsauces labot šo sadaļu