Meeksiella pskovensis
Meeksiella pskovensis ir ptiktodontīdu bruņuzivju suga. Tās pārstāvji dzīvoja augšdevonā, frānas laikmetā (sņetogoras slāņi, pļaviņu svīta). Sugu pirmo reizi aprakstīja padomju paleontologs Dmitrijs Obručevs 1947. gadā kā Chelyophorus pskovensis. Sugas holotips ir priekšējais sānu-muguras kauls (ADL) no Piskoviču ciema pie Veļikajas upes, netālu no Pleskavas, sņetogoras slāņiem (pļaviņu svīta). Suga nosaukta netālu atrodošās Pleskavas pilsētas vārdā. 2019. gadā tika izdalīta jauna ģints Meeksiella Trinajstic, Long, Ivanov & Mark-Kurik, 2019, kuru arī pārstāv šī vienīgā suga. M. pskovensis izplatīta Galvenajā devona laukā Veļikajas krastos pie Piskovičiem un Sņetogoras, Pleskavas apgabalā, Krievijā, Meeksi krastos netālu no Vastselīnas pils, Igaunijā, Daugavas krastos pie Pļaviņām, Latvijā u.c. pļaviņu svītas sņetogoras slāņos.
| Meeksiella pskovensis (Obruchev, 1947) | |
|---|---|
 Meeksiella pskovensis galvas vairoga centrālā daļa (no ārpuses). | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomatha) |
| Klase | Bruņuzivis (Placodermi) |
| Kārta | Ptyctodontida |
| Dzimta | Ptyctodontidae |
| Ģints | Meeksiella |
| Suga | Meeksiella pskovensis |
Apraksts labot šo sadaļu
Galvas vairogs nedaudz izliekts un tā garums pārsniedz platumu. Vairoga platākā vieta ir sānu pakauša kaulu (Pn) un aizacs kaulu (PtO) savienojuma rajonā. Pineālais kauls vairoga priekšpusē dziļi, U-veidīgi ieguļ starp preorbitālajiem kauliem (PrO). Pakauša kauls (Nu) sašaurinās virzienā uz aizmuguri un, atdalot vienu no otra pāra centrālos kaulus (Ce), ar savu aizmugurējo malu galvas vairoga ārējā virsmā veido tā aizmugurējo malu. Galvas vairoga iekšējā virsmā cetrālie kauli pie aizmugurējās malas savā starpā saskaras. Sānu pakauša kauli un aizacs kauli pēc saviem izmēriem ir apmēram līdzīgi, un garumā ir apmēram divas trešdaļas no preorbitālo kaulu garuma. Centrālajiem kauliem ir labi attīstīts aizmugurējais izaugums. Sānu pakauša un aizacs kauli dorsolaterāli ir stipri izliekti, veidojot galvas vaigu augšējo daļu. Malas kauli (M) ir lieli, bet ar salīdzinoši nelielu orbitālo daļu, kas ir īsāka, par postorbitālo daļu. Šo kaulu vidējais apakšējais izaugums ir neliels. Augšējai zobu plātnei ir īss priekšējais dorsālais izaugums, kas savienojas ar zivs aukslējām. Apakšējā zobu plātne sašaurinās virzienā no aizmugures uz priekšu, un tai nav apakšējā izauguma.
Ķermeņa bruņas veido īss, plats un samērā plakans, trīsstūrveida vidējais muguras kauls (MD) ar zemu aizmugurējo muguras ķīli un priekšējo izaugumu. Priekšējais sānu-muguras kauls (ADL) ir ar izteiktu dorsolaterālo izliekumu un V-veidīgu šuvi priekš priekšējā sānu kaula (AL).[1]