Marija Montesori
Marija Tekla Artemezija Montesori (itāļu: Maria Tecla Artemesia Montessori; dzimusi 1870. gada 31. augustā, mirusi 1952. gada 6. maijā) bija itāliešu ārste un pedagoģe. Viņas vārdā nosaukta mācīšanās filozofija (Montesori sistēma), kuras pamatā ir ticība bērna radošajam potenciālam, viņu vēlmei mācīties un tam, ka katrs bērns jāuzskata par indivīdu. Šī sistēma tiek izmantota arī mūsdienās.
| ||||||||||||
DzīvesgājumsLabot
Montesori bija pirmā sieviete Itālijā, kura absolvēja Romas Universitāti medicīnas specialitātē. Strādāja par ārsti pediatriskajā klīnikā, kur guva interesi par garīgi atpalikušu bērnu mācīšanās problēmām. No 1899. līdz 1901. gadam viņa vadīja skolu skolotājiem, kas vēlas strādāt ar bērniem, kam ir garīga rakstura problēmas. Te viņas metodes izrādījās ļoti veiksmīgas, viņa lasīja lekcijas pedagoģijā Romas Universitātē.
1907. gadā Marija Montesori atvēra skolu pirmsskolas vecuma bērniem, kur veiksmīgi izmēģināja savu metodi ar garīgi veseliem bērniem. Nākamos 40 gadus lasīja lekcijas, rakstīja darbus, izveidoja mācīšanas programmas. Pēc Musolīni fašistu režīma izveidošanās viņa pameta Itāliju 1934. gadā, pēc Teozofijas biedrības uzaicinājuma 1939. gadā devās uz Britu Indiju, kur dzīvoja līdz 1946. gadam, mirusi 1952. gadā Nīderlandē.
Bija attēlota uz Itālijas 1000 liru banknotes.
M. Montesori idejas LatvijāLabot
Latviešu pedagoģe Marta Rinka savas Vecmīlgrāvja Zaļās skolas darbībā izmantoja Montesori metodes. Montesori pedagoģijas idejas mūsdienās izmanto Lazdiņas privātā pamatskola "Punktiņš", Bārbeles Zēnu pamatskola, Striķu skola un Valmieras privātā pamatskola "Zaļā skola".
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marija Montesori.- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |