Marija Montesori
Marija Tekla Artemezija Montesori (itāļu: Maria Tecla Artemesia Montessori; dzimusi 1870. gada 31. augustā, mirusi 1952. gada 6. maijā) bija itāliešu ārste un pedagoģe. Viņas vārdā nosaukta mācīšanās filozofija (Montesori sistēma), kuras pamatā ir ticība bērna radošajam potenciālam, viņu vēlmei mācīties un tam, ka katrs bērns jāuzskata par indivīdu. Šī sistēma tiek izmantota arī mūsdienās.
| ||||||||||||
|
| ||||||||||||
Montesori ir pirmā sieviete Itālijā, kas absolvē Romas Universitāti medicīnas specialitātē. Strādājusi par ārsti pediatriskajā klīnikā, kur guva interesi par garīgi atpalikušu bērnu mācīšanās problēmām. No 1899. līdz 1901. gadam vadīja skolu skolotājiem, kas vēlas strādāt ar bērniem, kam ir garīga rakstura problēmas. Te viņas metodes izrādījās ļoti veiksmīgas. Vēl ir pasniegusi pedagoģiju Romas Universitātē. 1907. gadā atvēra skolu pirmsskolas vecuma bērniem, kur veiksmīgi izmēģināja savu metodi ar garīgi veseliem bērniem. Nākamos 40 gadus lasīja lekcijas, rakstīja darbus, izveidoja mācīšanas programmas. Pameta Itāliju 1934. gadā pēc fašistu režīma izveidošanās.
Bija attēlota uz Itālijas 1000 liru banknotes.
Latvijā M.Montessori idejas savas Zaļās skolas darbībā izmantoja latviešu pedagoģe Marta Rinka.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marija Montesori.- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |