Makūrija

Makūrija, arī Dongola, bija viduslaiku kristiešu valsts Nīlas ielejā, Nūbijā, mūsdienu Ēģiptes dienvidos un Sudānas ziemeļos. Izveidojās 5. gadsimtā pēc Kušas valsts saīruma. Tās galvaspilsēta lielāko valsts pastāvēšanas laiku bija Senā Dongola Nīlas labajā krastā mūsdienu Sudānas Šemālījas vilajetā. 6. gadsimta vidū pieņēma kristietību. 7. gadsimta sākumā anektēja uz ziemeļiem esošo Nobatiju un sāka robežoties ar Bizantiju. 651. gadā Makūrijā iebruka islāmticigie arābi, tomēr Makūrija spēja saglabāt neatkarību. Laiku no 9. līdz 11. gadsimtam var uzskatīt par Makūrijas zelta gadsimtu. 13. un 14. gadsimtā valsts pamazām saīra. To ietekmēja Mameluku sultanāta un beduīnu iebrukumi, kā arī valsts iekšējās jukas. Pēc 1365. gada no vlasts bija saglabājusies neliela daļa, bet 16. gadsimta vidū Nūbiju anektēja Osmaņu impērija.

ⲇⲱⲧⲁⲩⲟ Makūrija ← 5. gadsimts – 1518 →   → Flag Location of Pārvaldes centrs Dongona (līdz 1365. gadam) Gebelada (no 1365. gada) Valoda(s) nūbiešu valoda, koptu valoda, grieķu valoda, arābu valoda Reliģija kušītu reliģija, tradicionālās afrikāņu reliģijas, grieķu pareizticība (no 6. gs. vidus), Koptu pareizticīgā baznīca (no 7./8. gs) Valdība monarhija Vēsture  - Kušas sabrukums 5. gadsimts  - galms pārceļas no Dongolas uz Gebeladu 1365  - Osmaņu impērija ieņem valsti 1518 Mūsdienās Sudāna, Ēģipte

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Makūrija.