Medlina Korbela Olbraita (angļu: Madeleine Korbel Albright, dzimusi Marija Jana Korbelova (čehu: Marie Jana Körbelová) 1937. gada 15. maijā, mirusi 2022. gada 23. martā) bija Čehoslovākijā dzimusi ASV politiķe no ASV Demokrātiskās partijas. Pirmā sieviete, kas ieņēmusi ASV valsts sekretāres amatu. Bija Džordžtaunas Universitātes pasniedzēja.

Medlina Olbraita
Madeleine Albright
64. ASV valsts sekretāre
Amatā
1997. gada 23. janvāris — 2001. gada 20. janvāris
Prezidents Bills Klintons
Priekštecis Vorens Kristofers
Pēctecis Kolins Pauels
20. ASV vēstniece ANO
Amatā
1993. gada 27. janvāris — 1997. gada 21. janvāris
Prezidents Bills Klintons
Priekštecis Edvards Perkinss
Pēctecis Bills Ričardsons

Dzimšanas dati 1937. gada 15. maijā
Valsts karogs: Čehoslovākija Prāga, Čehoslovākija (tagad Karogs: Čehija Čehija)
Miršanas dati 2022. gada 23. martā (84 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Vašingtona, ASV
Politiskā partija ASV Demokrātiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Džozefs Olbraits (šķīrusies)
Profesija diplomāte
Augstskola Veslijas koledža,
Džonsa Hopkinsa Universitāte,
Kolumbijas Universitāte
Reliģija Episkopālā baznīca

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimusi Prāgā Čehoslovākijas diplomāta Josefa Korbela ģimenē. 1948. gadā, kad Čehoslovākijā pe varas nāca komunisti, kopā ar ģimeni emigrēja uz ASV, kur tēvs sāka strādāt Denveras Universitātē (viena no Olbraitas tēva skolniecēm bija cita nākamā ASV valsts sekretāre — Kondolīza Raisa). 1957. gadā Olbraita ieguva ASV pilsonību. Studēja Veslijas koledžā, Džonsa Hopkinsa Universitātē un Kolumbijas Universitātē.

No 1976. gada aktīvi darbojās kā padomdevēja dažādiem Demokrātiskās partijas politiķiem un sabiedriskām organizācijām. Īpaši specializējās Centrāleiropas un Austrumeiropas politikā. No 1993. līdz 1997. gadam bija ASV vēstniece ANO, kur viņai izveidojās sarežģītas attiecības ar toreizējo ANO ģenerālsekretāru Butrosu Butrosu-Gali. Ieņēma neviennozīmīgu politisku nostāju Ruandas genocīda laikā.

No 1997. līdz 2001. gadam Madlēna Olbraita bija ASV valsts sekretāre un kļuva par vēsturē pirmo sievieti šajā amatā. Tomēr, tā kā viņa bija naturalizēta ASV pilsone, viņa tika izslēgta no tiesībām kontrolēt kodolčemodānu. Amata veikšanas laikā spēcīgi ietekmēja ASV politiku Balkānu karu laikā.

2022. gada 23.martā Vašingtonā mirusi, pēc ilgas cīņas ar vēzi.[1]

Ārējās saites labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. https://www.nytimes.com/2022/03/23/us/madeleine-albright-dead.html