Vikipēdija

Lomogrāfija

Lomogrāfija – jauns fotografēšanas žanrs ar Lomo kamerām.

Vakajamas pils šī lomogrāfija uzņemta fisheye tehnikā

Lomogrāfija

labot šo sadaļu
 
Padomju LOMO LC-A kamera

Lomo kamera – vienkāršas tehnoloģijas fotokamera ar kvalitatīvu lēcu, bet vāju gaismas uztveramību. Tās mehānisms darbojas ar uzvelkamām foto lentēm.[1] Lomo kameras lēcai ir defekts, kas ir rezultāts lētu, tehnoloģisku formu difūzijai. Tās ir analogas tehnoloģijas, kas darbojas jauno, digitālo tehnoloģiju ērā.[2] Lomo kameras piedāvā arī iespējas filmēt puskadra bildes vai četru kadru bildes. Mainīt slēdža ātrumus, diafragmu, veidot fisheye efektu u.c. uzstādījumus, kas atkarīgi no lomo kameras modeļa. Lomogrāfi parasti neskatās objektīvā uz fotografējamo mērķi, bildes kompozīcija un kadrs atstāts nejaušības ziņā. Kompozīcija un kadrējums lomogrāfiem skaitās slikta maniere. Lomogrāfijā netiek pielāgotas arī gaismas un krāsas. Visas bildes ir unikālas, un to varētu dēvēt par nejaušības foto: bildējot momentuzņēmumu ar Lomo kameru, nekad nevar zināt, kā kadrs izskatīsies.[3] Tai piemīt dažādas īpatnības – negaidīti stūru tumšinājumi, kontrasti, gaismas nianses kadrā, iespējams graudainums u.c. neparedzami efekti, kas lomogrāfiju atšķir no vienkāršas fotogrāfijas. [4]

Lomogrāfu moto

labot šo sadaļu

„Nedomā, vienkārši šauj!” Lomogrāfu galvenā vēlēšanās ir būt ātram, nedomāt, bildēt visu, neuztraukties par to, kas tiek bildēts. Tā domāta mirkļu tveršanai.

Lomogrāfijas 10 zelta likumi

labot šo sadaļu

Plaši atzīti ir šādi lomogrāfijas likumi:[5]

  1. Ņem Lomo kameru sev līdzi, lai kurp tu arī dodies!
  2. Lieto to visu laiku, gan dienā, gan naktī!
  3. Lomogrāfija neiejaucas tavā dzīvē – tā ir daļa no Tevis!
  4. Bildē, neskatoties skatu meklētājā!
  5. Piekļūsti pēc iespējas tuvāk objektam, ko vēlies iemūžināt!
  6. Nedomā!
  7. Esi ātrs!
  8. Nav jābūt lietas kursā par to, kādu kadru tu tver!
  9. Tev nav jāzina, kāds kadrs notverts, arī pēc tam!
  10. Neņem vērā nekādus likumus!
  •  
    Lomogrāfijas stilā uzņemts attēls
  •  
    Lomogrāfijas stilā uzņemts attēls
  •  
    Lomogrāfijas stilā uzņemts attēls
  •  
    Lomogrāfijas stilā uzņemts attēls ar četru kadru kameru
  •  
    Lomogrāfijas stilā uzņemts attēls fisheye tehnikā
  •  
    Lomogrāfijas kamera
  •  
    Lomogrāfijas kamera
  •  
    Lomogrāfijas stilā uzņemts attēls fisheye tehnikā

Lomogrāfijas vēsture

labot šo sadaļu

1982. gadā pēc kino aparatūras izstādes apmeklējuma Ķelnē PSRS Aizsardzības rūpniecības ministra vietnieks, ģenerālis Igors Korņickis uz Ļeņingradas optiski mehāniskās apvienības (LOMO) fabrikas direktora Mihaila Panfilova galda noliek automātisko japāņu kompaktkameru Cosina CX-2. Apjautuši šī mazā, īpatnā priekšmeta labākās īpašības un lielo potenciālu, kungi dod rīkojumu izpētīt šo kameru un radīt tās uzlabotu analogu.
1984. gadā no konveijera tiek noņemtas pirmās automātiskās fotokameras Lomo Kompakt Automat (LC-A). Sākas kameru lieltirāža. Kamera gan nespēja konkurēt ar Āzijas produkciju, pavisam drīz ražotāji arī saprata, ka kamerai ir defekts, kas atstāj uz bildes neparedzamas pēdas, kā rezultātā kameras tika izņēmtas no ražošanas aprites. Tas lika turpmāk visām kamerām uzglabāties antikvariātu veikalos.[6]
1991. gadā austriešu students Matiass Fīgls ( Matthias Fiegl ) kādā Prāgas antikvariātu veikaliņā atrada vecu, apputējušu metāla Krievijā ražotu fotokameru un to nopircis atveda uz savu dzīvokli Vīnē. Tur Matīsa dzīvokļa biedrs Volfgangs Stancingers (Wolgang Stranzinger) uzrīkojis ballīti, kurā varējis nākt ikviens no malas. Matīss ballītes laikā sāka pielietot jauno pirkumu, bildējot visur un visu ballītē notiekošo. Paceļot kameru virs galvas vai turot pie jostas vietas. Rezultātā sanāca neskaidras, izskropļotas, abstraktas, bet aizraujošas bildes. Drīz pēc tam jaunieši attīstītās bildes saliek virtuvē pie ziņojuma dēļa un nosauc to par lomosienu, kas bija lielu lomogrāfijas izstāžu aizsākumi.[7]
1992. - 1993. gadā Ikviens no radiem, draugiem un svešiniekiem, kas augstākminēto pārsteidzošo rezultātu redzēja pašu acīm, pieprasīja LC-A arī sev. Lomogrāfiskās epidēmijas avots ieguva juridisku statusu – Vīnē tika dibināta Starptautiskā Lomogrāfiskā biedrība (turpmāk tekstā- biedrība) ar mērķi izplatīt lomo vēsti visā plašajā pasaulē.[8]

 
Lomogrāfijas kamera ar īpašu Fisheye skata meklētāju

1994. gadā Lomogrāfijas piekritējiem tika izveidota interneta vietne (www.lomo.com), kā arī izstādīta pirmā izstāde, kas dēvēta par lomosienu, vienlaicīgi tā notika gan Maskavā, gan Ņujorkā. Mēnesi vēlāk Berlīnē tika nodibināta pirmā lomovēstniecība.[9]
1996. gadā Finansiāla neizdevīguma dēļ, Krievijas rūpnīca grasījās pārtraukt nerentablo LC-A ražošanu. Taču biedrības pārstāvji steidzās un Pēterburgu un, apelējot pie lomo kameru lielā pieprasījuma visā pasaulē, pierunā ražošanu turpināt. Līdz ar to biedrība iemantoja ne vien drošas LC-A rezerves, bet arī monopoltiesības uz šo fotokameru pārdošanu.
1997. gadā vecās mājaslapas vietā tiek izveidota interneta vietne www.lomography.com, un tiek noorganizēts Pirmais Vispasaules lomogrāfiskais kongress Madridē, kurā tika izstādīta 108m gara izstāde ar nosaukumu lomosiena no 15 000 lomogrāfijas bildēm.
1998. gadā Tika izgatavots jauns lomo kameras modelis ar 4 lēcām, kas var uzņemt 4 secīgus kadrus vienā attēlā.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Monheim, F. (2002). Lomo: Don't Think, Just Shoot. Major American Universities Phd Qualifying Questions and Solutions Series. London: Booth-Clibborn. 8lpp
  2. ↑ Fishkin, V. (2002). The other side: Artist Project. Cabinet 6-9 issue. 62.lpp
  3. ↑ Poynor.R. (2001). Obey the giant: life in the image world. Basel: Birkhäuser. 69.lpp
  4. ↑ Lomography Society Baltics. (2010). Lomogrāfija. Sk.2010.g. 27.maijā: http://www.lomography.lv/lv/par_mums/lomografija Arhivēts 2010. gada 3. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
  5. ↑ Fishkin, V. (2002). The other side: Artist Project. Cabinet. 6-9 issue. 61.-63.lpp
  6. ↑ Hapanioneka, L. (2008, 3.jūn.). Lomogrāfija. Averss un reverss. FOTO kvartāls. Pielikums. 3.lpp.
  7. ↑ McDonagh, P. Clifford, J.Sh.(2002). Societal marketing in 2002 and beyond. Bingley: Emerald Group Publishing Limited. 619.-120.lpp
  8. ↑ Hapanioneka, L. (2008, 3.jūn.). Lomogrāfija. Averss un reverss. FOTO kvartāls. Pielikums. 3.lpp
  9. ↑ Lomographic Society International. Timeline. Sk.2010. 30. maijā http://www.lomography.com/about/timeline Arhivēts 2011. gada 12. jūnijā, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lomogrāfija&oldid=3939517"