Latvijas tumšgalve

Latvijas tumšgalve
Izcelsme	Latvija
Īpašības
Svars	Tēviņi: 100—120 kg
	Mātītes: 55—65 kg
Krāsa	Balta ar melnu seju
	Mājas aita (Ovis aries)

Latvijas tumšgalve jeb Latvijas tumšgalves šķirnes aita ir viena no mājas aitas (Ovis aries) vilnas - gaļas šķirnēm, kas izveidota Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LT. Šķirne ir ātraudzīga, ar labu dzīvmasu. Latvijas tumšgalvei ir augsta reprodukcijas spēja un teicama gaļas kvalitāte. To izmanto ne tikai gaļas ražošanai, bet arī vilnas un kažokādu ieguvei.^[1]

Latvijā kopējais aitu skaits pēc 2010. gada datiem tuvojas 90 tūkstošiem. Vidējais aitu skaits saimniecībā ir apmēram 20 dzīvnieku. Lielākajās aitu audzēšanas saimniecības ir vairāk kā 500 aitu. Tādas ir 6 saimniecības Ventspils, Dienvidkurzemes, Cēsu, Limbažu un Gulbenes novadā,^[2] lai gan par vispiemērotāko reģionu aitu audzēšanai uzskata Latgali, kuras pakalnus un lielās neizmantotas zemes platības var sekmīgi izmantot aitkopībā.^[3] Vairākums saimniecību (77%) ir nelielas, tajās ir mazāk par 20 aitām. Latvijā 95% no visām aitām ir Latvijas tumšgalves, kas Lauksaimniecības datu centrā reģistrētas kā LT tīršķirnes, LT krustojumi (LTK) un vecākās LT aitas ar nezināmu izcelšanos (XX). Ir izveidotas 34 LT tīršķirnes audzēšanas saimniecības, kurās kopā ir 4300 aitu.^[2]

Vēsture labot šo sadaļu

Tā ir vienīgā aitu šķirne, kas selekcionēta Latvijā. Latvijas tumšgalve ir izveidota 1920. — 1930. gados, krustojot vietējās rupjvilnas aitas ar Šropšīras un Oksfordšīras teķiem, kurus ieveda no Zviedrijas un Anglijas. Laika posmā no 1927. līdz 1937. gadam tika ievesti 257 Šropšīras un 83 Oksfordšīras šķirnes teķi. Tika izveidotas vaislas teķu nomāšanas stacijas un aitu audzētavas zemnieku saimniecībās un lauksaimniecības skolās. 1937. gads tiek uzskatīts par Latvijas tumšgalves šķirnes izveidošanas gadu, jo šajā gadā tika pārtraukts uzlabojošo šķirņu teķu imports. Latvijā bija izaudzēts pietiekams vietējais vaislas materiāls, lai varētu veikt sekmīgu šķirnes selekcijas darbu.^[1]

Vēlākos gados šķirnes pilnveidošanai tika ievesti vēl citi Eiropas aitu šķirņu teķi. 1970. gados auglības palielināšanai ieveda Somijas landrases teķus, 1980. gados ātraudzības un gaļas kvalitātes uzlabošanai ieveda gaļas šķirnes teķus kā Il-de France un Teksela, bet 1990. gadu beigās ieveda Vācijas melngalves un vēlreiz Il-de France teķus.^[1]

Izskats un īpašības labot šo sadaļu

Latvijas tumšgalvei seja ir melna vai tumši brūna

Latvijas tumšgalves ķermeņa vilnsega ir balta, bet matojums uz galvas un kājām tumši brūns vai melns. Tām nav ragu nedz tēviņiem, nedz mātītēm. Kopumā Latvijas tumšgalvēm ir spēcīga ķermeņa uzbūve, stipri kauli, samērā plats un garš ķermenis. Mātītes ķermeņa masa ir 55—65 kg, nobriedušiem teķiem 100—120 kg. Parasti dzimst 1 vai 2 jēri. No aitas vidēji var nocirpt 3,5—4,5 kg vilnas, no teķiem 5—6 kg. Vilnas garums ir 8—10 cm. Vilnas smalkums atbilst 48—56 smalkuma klasei.^[1] Latvijas tumšgalves ir veselīgas, pieticīgas un izturīgas trūcīgos barošanās apstākļos. Tām reti novēro nagu slimības. Aitu mātēm ir laba auglība, pienīgums, un tām ir labas mātes īpašības, tādēļ Latvijas tumšgalves selekcijā tiek izmantotas kā "mātes" šķirne. Latvijas tumšgalvei ir raksturīgs saviem pēcnācējiem nodot vitalitāti un visas šķirnei raksturīgās labās īpašības.^[1]

Uzvedība un barība labot šo sadaļu

Latvijas tumšgalves ir labi piemērojušās samērā mitrajam Latvijas klimatam. Tās ļoti labi izmanto esošo barības bāzi. Vasarā tās barojas ganībās, bet ziemā tās baro ar sienu. Tām labi garšo lapu koku un skujkoku slotiņas, kas ir labs vitamīnu avots ziemā. Ziemā tās piebaro arī ar graudiem, kartupeļiem, bietēm un burkāniem.^[4]

Latvijas tumšgalves pavairošana labot šo sadaļu

Latvijas tumšgalves šķirnes selekcija vēsturiski balstīta uz aitu audzēšanu pa līnijām. Šobrīd ir saglabājušās 3 līnijas: 29. Vara, 315. Vara un 16403 Oksfordšīra. Tas ir pietiekoši, lai pārošanai izvēlētos neradnieciskus vaisliniekus. Vaislas teķus vēlams izmantot individuālai pārošanai, atbilstoši sastādītajam plānam. Ar vienu teķi var aplecināt 50—70 aitas sezonā. Veicot vaislas teķu izvēli no 3 neradnieciskajām līnijām un izmantojot tos rotējošā kārtībā aitu ganāmpulkos var izvairīties no tuvradnieciskās aitu pārošanas.^[1] Aitu audzēšanā un pavairošanā ir svarīgi izvēlēties labākos dzīvniekus, pārdomāti veicot pārojamo dzīvnieku izvēli. Selekcijas mērķis aitkopībā ir palielināt aitu māšu auglību ar iespējami lielāku skaitu jēru, kas saglabāti no dzimšanas līdz atšķiršanai, kā arī kāpināt jēru ātraudzību, iegūstot realizācijai jērus ar augstu gaļas kvalitāti.^[2] Latvijas tumšgalvēm, lai arī vidējā auglība ir 165%, atsevišķās saimniecībās tā ir lielāka par 200%.^[2]