Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas

Atbilstoši Satversmei, Latvijas prezidentu ievēl Saeima uz četriem gadiem (pirms 1997. gada Satversmes grozījumiem - uz trim gadiem). Līdz šim Latvijas prezidenta vēlēšanas ir notikušas desmit reizes, neskaitot vienu reizi, kad 1936. gadā Kārlis Ulmanis sevi pasludināja par prezidentu bez vēlēšanām.

Prezidenta vēlēšanu vēstureLabot

1922Labot

Pirmās Latvijas prezidenta vēlēšanas notika 1922. gada 14. novembrī. Jānis Čakste pēc vienošanās starp Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju un Latvijas Zemnieku savienību tika izvirzīts kā vienīgais kandidāts un ievēlēts kā 1.Latvijas prezidents ar 92 balsīm par un 6 deputātiem atturoties

1925Labot

1925. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas notika 1925. gada 6. novembrī. Vēlēšanās no trim kandidātiem par Latvijas prezidentu atkārtoti tika ievēlēts Jānis Čakste.

1927Labot

Vēlēšanas notika ārkārtas apstākļos, jo līdzšinējais Latvijas prezidents Jānis Čakste bija miris, prezidenta amatā esot. Prezidenta ievēlēšana šajā reizē izrādījās ļoti grūta - tikai pēc deviņiem neveiksmīgiem balsojumiem trīs Saeimas sēžu garumā par 2. Latvijas Valsts prezidentu 1927. gada 8. aprīlī tika ievēlēts Gustavs Zemgals.

1930Labot

Gustavs Zemgals atteicās kandidēt atkārtoti, līdz ar to, tāpat kā 1927. gada vēlēšanās, bija nepieciešamas daudzas balsojuma kārtas, līdz par prezidentu 1930. gada 9. aprīlī tika ievēlēts Latvijas Zemnieku savienības kandidāts Alberts Kviesis, kas kļuva par 3. Latvijas Valsts prezidentu.

1933Labot

Jau pirmajā balsojuma kārtā 1930. gada 4. aprīlī atkārtoti par prezidentu tika ievēlēts līdzšinējais prezidents Alberts Kviesis.

Nākamās prezidenta vēlēšanas Latvijā notika tikai pēc 60 gadiem - vispirms notika Ulmaņa apvērsums, tad sekoja okupācija un tikai 1993. gadā atkal atbilstoši Satversmei tika ievēlēts Latvijas prezidents.

1993Labot

Pirmajās atjaunotās Latvijas prezidenta vēlēšanās 1993. gada 7. jūlijā par prezidentu tika ievēlēts iepriekšējā Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa brāļa mazdēls Guntis Ulmanis. Zīmīgi, ka vēl viens no pārējiem diviem kandidātiem bija nozīmīgas Latvijas politiķu dzimtas pārstāvis - Zigfrīda Meierovica dēls Gunārs Meierovics.

1996Labot

1996. gada 18. jūlijā pietika ar vienu balsošanas kārtu, lai atkārtoti par Latvijas prezidentu tiktu ievēlēts Guntis Ulmanis. Vēlēšanas bija zīmīgas ar to, ka viens no prezidenta amata kandidātiem - Alfrēds Rubiks - tobrīd izcieta cietumsodu.

1999Labot

1999. gada 17. jūnijā atbilstoši 1997. gadā pieņemtajiem Satversmes grozījumiem Latvijas prezidents pirmo reizi tika ievēlēts uz 4 gadu termiņu līdzšinējo 3 gadu vietā. Vaira Vīķe-Freiberga kļuva par pirmo sievieti Latvijas prezidenta amatā.

2003Labot

Vēlēšanās bija izvirzīta tikai viena kandidāte - Vaira Vīķe-Freiberga, kas ar pārliecinošu balsu pārsvaru 2003. gada 20. jūnijā saglabāja prezidentes vietu uz vēl 4 gadiem.

2007Labot

Vairums spilgtāko notikumu ap prezidenta vēlēšanām notika dažas nedēļas pirms to faktiskās norises, kad valdošās koalīcijas partijas atteicās no saviem izvirzītajiem kandidātiem un vienojās par Valda Zatlera kandidatūru. Pēdējās dienās pirms vēlēšanām opozīcija izvirzīja Aivaru Endziņu kā alternatīvo kandidātu. Par Latvijas prezidentu 2007. gada 31. maijā tika ievēlēts Valdis Zatlers.

2011Labot

Kā pirmais kandidāts prezidenta vēlēšanām tika izvirzīts Valsts prezidents Valdis Zatlers, kuram atbalstu vēlēšanās solīja apvienība Par Labu Latviju, kā arī Vienotība un Nacionālā apvienība. Kā otru kandidātu pieci ZZS deputāti izvirzīja Saeimas deputātu Andri Bērziņu. Pēc tam, kad Valdis Zatlers izdeva rīkojumu par referendumu 10. Saeimas atlaišanai, PLL pārstāja atbalstīt šo kandidātu. 2011. gada 2. jūnijā otrajā vēlēšanu kārtā par Latvijas prezidentu tika ievēlēts Andris Bērziņš.

2015Labot

2015. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas saskaņā ar likumu notika 3. jūnijā.[1] Par Latvijas prezidentu tika ievēlēts Raimonds Vējonis.

2019Labot

2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas notika 29. maijā. Par Latvijas prezidentu tika ievēlēts Egils Levits.

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot