Latvijas Aizsargu organizācija

Latvijas Aizsargu organizācija (LAO) ir brīvprātīga sabiedriska organizācija Latvijas Republikā. Izveidota pēc 1940. gadā likvidētās Aizsargu organizācijas parauga 1990. gada 17. maijā, 1994. gada 26. janvārī reģistrēta Tieslietu ministrijā.[1]

Priekšvēsture labot šo sadaļu

Latvijas brīvības cīņu laikā Latvijas Pagaidu valdības ministru prezidenta vietas izpildītājs un iekšlietu ministrs Miķelis Valters 1919. gada februārī apspriedē ar Ventspils apriņķa priekšnieku K. Vezkalniņu, Ventspils aizsargu organizētāju D. Šmitmani un Tukuma apriņķa izmeklēšanas tiesnesi Kāpostiņu nolēma veidot aizsargu organizāciju. 1919. gada 20. martā ministru prezidents K. Ulmanis un M. Valters ar rīkojumu Nr. 883 oficiāli nodibināja Latvijas Aizsargu organizāciju, lai Latvijas pilsoņiem būtu iespēja palīdzēt administratīvajām iestādēm uzturēt mieru un kārtību aizmugurē un pasargāt cilvēku dzīvības, dzelzceļu tīklus, tiltus, sabiedriskās iestādes un svarīgākos uzņēmumus Latvijas atbrīvošanas cīņu laikā.

Izveide labot šo sadaļu

1990. gada 17. maijā grupa entuziastu no Pilsoņu Kongresa izveidoja organizāciju "Aizsargu organizācija", deklarējot, ka ar to kļūst starpkaru perioda Aizsargu organizācijas idejiskie un tiesiski mantinieki. 1991. gada 10. septembrī sapulcē Arkādijas parkā par dibināmās organizācijas priekšnieku ievēlēja Jāni Rību,[2] par sekretāru - H. Rudzi (paralēli tiem lēma un visus dokumentus parakstīja Latvijas Komitejas iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Jānis Straume). Atjaunoja uniformas, izveidoja līdzīgu struktūru.

Darbība labot šo sadaļu

Valsts vara šīs organizācijas leģitimitāti neatzina, tā juridiski nekur nereģistrējās (jo uzskatīja sevi par atjaunotu 1919. gada organizāciju)[2] un ap 1993. gadu sašķēlās mazskaitlīgās savstarpēji naidīgās frakcijās un organizācijās: t.s. Stūrmaņa grupa, Rijnieka un Feldmaņa "nereģistrētā LAO" u.c.[3][4][5][6]

Iespējams (nav pierādījumu) 1997. gada 6. jūnijā ap pulkst. 0:50 izslēgtie organizācijas biedri mēģināja uzspridzināt Uzvaras pieminekli Pārdaugavā. Lai gan piemineklis netika sagrauts, tomēr tam tika nodarīti nozīmīgi bojājumi. Attīrot monumenta pakāji, policisti atrada divu bijušo Aizsargu organizācijas biedru mirstīgās atliekas. LAO vadība norobežojās no šī incidenta, informējot, ka abi bojā gājušie pirms laba laika izslēgti no organizācijas.[7] 1997. gada 28. novembrī Matīsa ielā 101 tika nošauts AO priekšnieks J. Rība. Aizdomās tika turēti "Pērkoņkrusta" dalībnieki.[2]

Pēdējos gados Latvijas Aizsargu organizācija nodarbojas ar savas struktūras sakārtošanu un palielina sabiedrisko aktivitāšu daudzumu, rīkojot talkas, pārgājienus, popularizējot sportu un veselīgu dzīvesveidu. LAO misijas un vīzijas aprakstā uzsvars likts uz sabiedrības aktivitātes modināšanu apvienoties, lai sakārtotu Latviju un nodrošinātu tās izaugsmi.[8] Pašlaik to nevar uzskatīt kā paramilitāru organizāciju, tā ir biedrība, kuras mērķi veicināt sabiedrisko kārtību, attīstību un veselīgu dzīvesveidu. Aizsargu pulki un nodaļas ir nevis militāras, bet administratīvi saimnieciskas vienības.[9] Pašreizējā LAO vadība ir štābs 5 cilvēku sastāvā.[10]

2012. gadā par situāciju "Aizsargu organizācijā" un "Latvijas Aizsargu organizācijā" un organizāciju savstarpējām domstarpībām rakstīja laikraksts "Latvijas Avīze".[11] 2013. gada martā nodibinājās biedrība "Latvijas Aizsargi", kura distancējas no abām iepriekšējām organizācijām.[12][13]

Atsauces un paskaidrojumi labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu