Laikatrīce

Laikatrīce (angļu: Timequake) ir daļēji autobiogrāfisks Kurta Vonnegūta romāns, kas izdots 1997. gadā. Pats Vonnegūts šo romānu aprakstīja kā "sautējumu" no kopsavilkuma romānam, ar kuru viņš mocījās vairākus gadus, un pieaugošo nostalģiju par dažādiem viņa dzīves notikumiem. To uzrakstījis, Vonnegūts paziņoja, ka "Laikatrīce" būs viņa pēdējais romāns.

Sižets

Romāns nav sižetiski vienots, bet par tā centrālo notikumu var uzskatīt "laikatrīci", kas visus Zemes iedzīvotājus atsviedusi atpakaļ no 2001. gada uz 1991. gadu, liekot vēlreiz izdzīvot savas dzīves desmit gadus bez iespējas kaut ko mainīt. Romāna galvenais varonis ir viens no populārākajiem Vonnegūta darbu personāžiem Kilgors Trauts, romānā ir iekļauti arī vairāku iedomātu Kilgora Trauta stāstu sižetu atstāstījumi.

Mazāk svarīgie stāsti romānā vēsta par dažādiem cilvēkiem, kuri agrāk vai vēlāk nonāk saskarsmē ar Trautu, un kādu iespaidu notikusi "laikatrīce" uz katru no viņiem atstājusi - kā viņiem nākas atkārtoti pārdzīvot nepareizu izvēļu izdarīšanu, piedzīvot mīļoto cilvēku nāvi, kļūt vainīgiem nelaimes gadījumos. Kad laikatrīce ir beigusies un 2001. gadā cilvēki atkal var izmantot savu brīvo gribu, izrādās, ka pēc desmit gadiem atkārtotās dzīves neviens, izņemot Kilgoru Trautu, tai nav gatavs.

Paralēli notikumiem ap Kilgoru Trautu, Vonnegūts iestarpina dažādu savas dzīves epizožu atceri, piemin savus tuviniekus un izsaka spriedumus par dažādiem notikumiem un parādībām. Daļa no šiem iestarpinājumiem vēlāk pārveidotā veidā tika iekļauta pēdējā Vonnegūta dzīves laikā iznākušajā viņa eseju krājumā - Cilvēks bez valsts.

Galvenās idejas

"Laikatrīcē" Vonnegūts atgriežas pie idejas, kas pirmo reizi viņa darbos parādījās jau viņa otrajā romānā "Titāna Sirēnas". Proti, ka cilvēkam nav brīvās gribas, un ka viss notiekošais ir jau iepriekš noteikts. Līdz ar to, kad cilvēkiem nākas izdzīvot atkārtoti ievērojamu savas dzīves daļu, tikai Kilgors Trauts, kas vienmēr ir zinājis, ka savā dzīvē neko ietekmēt nevar, to spēj viegli pieņemt.