Laidu muiža

Laidu muižas (vācu: Laiden) kungu māja ir agrākais muižas īpašnieku nams Laidu pagastā. Laidu muižas apbūve (pils, pārvaldnieka māja, ratnīca-klēts) un parks ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.^[1] Apbūve veidota simetriski ap pagalmu. Pilij abās pusēs, viena otrai pretī klēts-ratnīca un pārvaldnieka māja, kuras ar pili savieno vārti vienotā būvapjomā.

Ēkā atradās Laidu pamatskola, kuru slēdza 2022. gadā.^[2]^[3]

Vēsture labot šo sadaļu

Laidu muižu pēdējais Kurzemes bīskaps Magnuss 1562. gadā bīskaps to izlēņoja kambarkungam E. fon Ganckovam. Pēc Piltenes apgabala izveides tā piederēja Manteifeļu dzimtai, no 17. gadsimta vidus Brinkenu dzimtai, 1720. gadā muižu ieguva Mirbahu dzimta, 1750. gadā Taubes dzimta. 1797. gadā muižu ieguva Liepājas tirgotājs H. F. Bordēls, kurš nopirka arī muižnieka titulu un kļuva par fon Bordēliusu. No viņa 1808. gadā fon Manteifels nopirka muižu savai meitai Johannai fon Lambsdorfai, un turpmāk tā palika viņu īpašumā. Muižas kungu māja celta saimniecības ēkām no 1800. līdz 1810. gadam neoklasicisma stilā.

Pēc 1920. gada zemes reformas 1921. gada muižas centrā ierīkoja skolu. Otrā pasaules kara gados ēkā 1945. gadā bija vācu armijas hospitālis, pēc kara beigām atkal pamatskola.^[4]

Atsauces labot šo sadaļu

↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : A/S Preses nams. 2001. 540. lpp. ISBN 9984-00-412-0.
↑ Muižā skolas vairs nav. Kas notiek ar ēkām? lsm.lv 2022. gada 16. februārī
↑ «Kurzemē nesteidzas ar jauniem lēmumiem par skolu tīkla sakārtošanu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-29.
↑ zudusilatvija.lv

[1] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : A/S Preses nams. 2001. 540. lpp. ISBN 9984-00-412-0.

[2] Muižā skolas vairs nav. Kas notiek ar ēkām? lsm.lv 2022. gada 16. februārī

[3] «Kurzemē nesteidzas ar jauniem lēmumiem par skolu tīkla sakārtošanu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-29.

[4] zudusilatvija.lv

[1]

[2]

[3]

[4]