Magmatiskie ieži ir ieži, kas veidojas no magmas. Tie ir vieni no trim galvenajiem iežu veidiem. Pārējie divi ir nogulumieži un metamorfie ieži. Magmatiskie ieži sīkāk dalās intruzīvajos iežos jeb dziļumiežos un efuzīvajos iežos jeb vulkāniskajos iežos. Intruzīvie ieži veidojas, magmai tuvojoties Zemes virsmai, atdziestot un kristalizējoties. Savukārt efuzīvie ieži veidojas no magmas, kas lavas veidā izplūst uz Zemes virsmas. Intruzīvie ieži ir tādi ieži kā peridotīts, gabro, diorīts, granodiorīts un granīts, bet efuzīvie ieži ir komatīts, bazalts, andrezīts, dacīts un riolīts.

Granīts ir viens no magmatiskajiem iežiem

Zemes dzīlēs radušies magmatiskie ieži parasti ir smagi, ar viegli saskatāmiem kristāliem (granīts, magnetīts), bet tie, kuri veidojušies pēc izplūšanas virszemē ir poraini un viegli (bazalts, pumeks) vai stikloti sakusuši (obsidiāns).[1]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Anita Biseniece. Ģeogrāfija 6. klasei. Rīga : Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, 2002. 83. lpp. ISBN 9984-22-115-6.

Ārējās saites labot šo sadaļu