Krievijas Impērijas ģerbonis

Krievijas Impērijas ģerbonis bija viens no Krievijas Impērijas simboliem.

Krievijas Impērijas ģerbonis.

Attīstības vēsture labot šo sadaļu

Krievijas Impērijas ģerbonis pakāpeniski attīstījās no Bizantijas impērijas divgalvainā zelta ērgļa, ko pirmo reizi 1472. gadā lietoja Maskavijas lielkņazs Ivans III. Pirmais Krievijas cars Ivans IV uz ērgļa krūtīm lika novietot Maskavijas ģerboni — Svēto Jurģi, kas ar šķēpu dur pūķim. 1625. gadā divgalvainajam ērglim tika pievienoti trīs kroņi, kas sākotnēji simbolizēja trīs iekarotās tatāru hanistes (caristes) — Kazaņas, Astrahaņas un Sibīrijas.

Pēc impērijas nodibināšanas 1721. gadā Pēteris I lika ģerboni izmainīt — ērgļa krāsa no zeltainas tika nomainīta uz melnu. Pēc Polijas, Krimas (Taurīdas) un Somijas iekarošanas Nikolajs I lika pārvietot Kazaņas, Astrahaņas un Sibīrijas ģerboņus uz viena ērgļa spārna, bet Polijas, Taurīdas un Somijas ģerboņus uz otra ērģļa spārna.

1882. gadā Aleksandrs III Romanovs apstiprināja pēdējās ģerboņa izmaiņas, kas palika līdz impērijas sabrukumam 1917. gadā.

Lielā ģerboņa apraksts labot šo sadaļu

Ģerboņa centrā uz vairoga ir senākais Maskavijas ģerbonis ar Svēto Jurģi, kas ar šķēpu dur pūķim, ko balsta divi erceņģeļi — Miķelis un Gabriēls. Virs viņiem ir uzraksts "Съ Нами Богъ" ("Dievs ir ar mums"). Apkārt centrālajai kompozīcijai atrodas 15 mazāki ģerboņi, kas simbolizē Krievijas Impērijai pakļautās valstis un zemes, kas minētas tradicionālajā Krievijas imperatora pilnajā titulā.

Uz lauru lapu vainaga, pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam, sākot no kreisās augšējās malas ir sarindoti šādi pakļauto zemju ģerboņi -

Ģerboņa augšējā lokā atrodas vēl seši mazāki pakļauto zemju apvienotie ģerboņi — no kreisās puses: