Ebreju autonomais apgabals
Ebreju autonomais apgabals (krievu: Еврейская автономная область) ir vienīgais Krievijas Federācijas autonomais apgabals. Tas atrodas Tālo Austrumu federālajā apgabalā, pie Ķīnas robežas, un robežojas ar Amūras apgabalu rietumos, Habarovskas novadu ziemeļos, kā arī ar Ķīnu dienvidaustrumos, dienvidos un dienvidrietumos.
| Ebreju autonomais apgabals | |||
| Еврейская автономная область ייִדישע אװטאָנאָמע געגנט |
|||
| — autonomais apgabals — | |||
 |
|||
|
|||
.svg)
|
|||
| Koordinātas: 48°30′N 132°08′E / 48.500°N 132.133°EKoordinātas: 48°30′N 132°08′E / 48.500°N 132.133°E | |||
|---|---|---|---|
| Oficiālā valoda | krievu | ||
| Valsts |  Krievija
| ||
| Federālais apgabals | Tālo Austrumu federālais apgabals | ||
| Dibināts | 1934 | ||
| Centrs | Birobidžana | ||
| Platība | |||
| - Kopā | 36 271 km² | ||
| Iedzīvotāji (2021) | |||
| - Kopā | 150 453 | ||
| - Blīvums | 4,1/km² | ||
| - Etniskais sastāvs | krievi (92,7%) ukraiņi (2,8%) ebreji (1,0%) |
||
| Mājaslapa: www | |||
 Ebreju autonomais apgabals Vikikrātuvē
| |||
Vēsture labot šo sadaļu
Krievijas Impērija šo apgabalu Taipinu sacelšanās laikā atņēma Ķīnas impērijai, ko apstiprināja Aigunas līgums 1858. gadā. Lai radītu alternatīvu cionistu plāniem radīt ebreju valsti Palestīnā, 1928. gada 28. martā PSRS valdība pieņēma lēmumu veicināt Tālo Austrumu novada brīvo Pieamūras zemju apgūšanu ar ebreju darbaļaužu palīdzību.[1] Jau 1928. gada pavasarī tur ieradās pirmie vilcieni ar pārceļotājiem, jūlijā nodibināja ebreju ciema padomi "Birefelde" (Бирефельд).
No 1928. līdz 1934. gadam ebreju kolonijā Birobidžanā ieradās 19 635 pārceļotāji, no viņiem 11 450 drīz vien to atkal pameta. Ieradās arī 500 ārzemju ebreju, tai skaitā 150 no Lietuvas, kas to pameta sakarā ar badu PSRS 1933. gadā. 1934. gada 7. maijā Birobidžanas nacionālais rajons (Биро-Биджанский национальный район) ieguva autonoma Ebreju nacionālā apgabala statusu. Pēc 1939. gada PSRS tautskaites datiem, Ebreju autonomajā apgabalā dzīvoja 17 695 ebreji, kas veidoja 16% no kopējā iedzīvotāju skaita. Otrā pasaules kara laikā ebreju skaits palielinājās, un 1948. gadā apgabalā dzīvoja ap 30 tūkstošiem ebreju.
Vēlāk ebreju skaits atkal samazinājās, un, pēc 1959. gada PSRS tautskaites datiem, Ebreju autonomajā apgabalā dzīvoja 14 269 ebreji, bet 2002. gadā tikai 2327 ebreji.
Pilsētas labot šo sadaļu
Karte labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «О закреплении за КомЗЕТом для нужд сплошного заселения трудящимися евреями свободных земель в приамурской полосе Дальневосточного края»
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ebreju autonomais apgabals.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |