Krastmalas grīslis
Krastmalas grīslis (latīņu: Carex acutiformis) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir plaši sastopama Eiropā, tostarp visā Latvijas teritorijā, un vietām Āzijā. Dažāda lieluma grupas ir atrodamas purvos un pārpurvotos ūdenstilpju krastos, melnalksnājos.[1]
| Krastmalas grīslis Carex acutiformis (Ehrh.) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
| Ģints | Grīšļi (Carex) |
| Suga | Krastmalas grīslis (Carex acutiformis) |
 Krastmalas grīslis Vikikrātuvē | |
Apraksts labot šo sadaļu
Krastmalas grīslis ir daudzgadīgs, 50-120 cm garš lakstaugs. Krastmalas grīslis pieder dažādvārpu grīšļu grupai, kurai raksturīgi sievišķie ziedi ar 3 drīksnām un augļa pūslītis ar skaidri nodalītu, divzobainu knābīti.
Auga stublājs ir asi trīsšķautņains, stāvs un raupjš. Lapas ir 0,4-0,6 cm platas, īsākas nekā stublājs vai tikpat garas. Lapu makstis pie stublāja pamata ir sarkanbrūnas un šķeldrainas. Ziedkopas seglapas ir garākas nekā attiecīgā sievišķo ziedu vārpiņa, taču īsākas nekā ziedkopa kopumā. Galotnē ir divas vai trīs vīrišķo ziedu vārpiņas, zem tām ir divas vai trīs šauri cilindriskas, 2-7 cm garas un 0,2-0,5 cm platas sievišķo ziedu vārpiņas. Sievišķo ziedu vārpiņas ir pārsvarā sēdošas, taču apakšējām ir īss kātiņš (līdz 1 cm garumam). Pūslītis ir plakans, trīsšķautņains, zaļš ar labi saskatāmu dzīslojumu. Segplēksne ir brūna, šaura un smaila, garāka nekā pūslītis, vidū ar gaišu joslu. Zied maija beigās un jūnijā.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «krastmalas grīslis - Carex acutiformis Ehrh. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-04-02.