Konstantīns Ostrožskis

Konstantīns Ostrožskis (baltkrievu: Канстанцiн Астрожскi, poļu: Konstanty Iwanowicz Ostrogski, 1460.-1530.) bija Lietuvas lielkņazistes kņazs, Braclavas un Vinnicas stārasts, Traķu vojevoda, lielhetmanis no 1497. gada.

lielhetmanis Konstantins Ostrožskis

Dzīvesgājums

Pēc krievu vēsturnieku uzskata viņš bija cēlies no Turovas-Pinskas kņaziem, kuru rezidence atradās Ostrogā (Острог) vai arī no Volīnijas Rjurikovičiem. Piedalījās karos ar Krimas hanisti, 1497. gadā kļuva par Lietuvas lielhetmani.

1500. gadā Smoļenskas aizstāvēšanas kampaņā 14. jūlijā viņš cieta sakāvi kaujā pie Vedrošas upes un krita Maskavijas gūstā. Viņu aizveda uz Vologdu un lika rakstiski zvērēt uzticību Maskavijas lielkņazam. 1507. gadā Ostrožskis aizbēga no Maskavijas un atguva savus īpašumus un titulus (viņa valdījumos bija Breslavas stārastija, Lietuvas lielkņazs Sigismunds I Vecais viņu iecēla par Luckas stārastu un Volīnijas maršalu). Ostrožskis uzreiz uzņēmās lielkņazistes armijas vadību un atguva Turovu un Moziru. 1508. gadā viņš sakāva sadumpojušos Mihailu Gļinski. Tad Ostrožskis straujā pārgājienā, ar pāris tūkstošiem jātnieku, smagi sakāva tatāru karaspēku, un atsvieda tos atpakaļ. Lielkņazs tam dāvāja zemes Volīnijā, Gļinska-Turovā u.c. Pateicoties laulībām ar Tatjanu Alšansku (1509), viņš pēc diviem gadiem mantoja Viļņas kastelāna amatu, kas radā sēdēja pirmajā rindā. Viņš atbalstīja pareizticīgo baznīcu visā lielkņazistē. Miris 1530. gadā, apglabāts Kijivas Pečoru klostera (Києво-Печерська лавра) Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas (Uspeņijes) baznīcā.

• 
  Ostrožska kapavieta Kijivas Pečoru klosterī

Karavadoņa talants

Oršas kauja 1514. gada 8. septembrī, kurā Lietuvas armiju vadīja Konstantins Ostrožskis.

Ostrožski lieliski raksturo Oršas kauja 1514. gada 8. septembrī, kurā viņš novatoriski saskaņoja kavalērijas, artilērijas un kājnieku uzbrukumu, gūstot spožu uzvaru. Lielhetmanis vadīja 25 000 - 35 000 (dažādos avotos skaitļi dažādi) lielu apvienoto Lietuvas lielkņazistes un poļu algotņu armiju. Izšķirošā kauja ar Maskavijas 40 000 - 70 000 (dažādos avotos skaitļi dažādi) vīru lielo karaspēku, ko vadīja Pleskavas vojevoda Ivans Čeļadins (Челяднин, Иван Андреевич), notika pie Krapivno upes netālu no Oršas. Ostrožskis novietoja pretī maskaviešu un livoniešu algotņu armijai savus jātniekus divās rindās, bet labajā spārnā slēpnī izvietoja daļu lielgabalu. Lielhetmaņa kavalērija veica strauju uzbrukumu un tad atkāpās slēpņa virzienā, kur artilērija pabeidza šo operāciju. Negaidītais pavērsiens izjauca maskaviešu karaspēka izvietojumu un noveda pie tā sagrāves. Hronikas min 30-40 tūkstošus kritušo, 1500 sagūstītus muižniekus, 48 gūstā kritušus maskaviešu karaspēka komandierus. Lielkņazs Sigismunds Vecais kā balvu piešķīra Ostrožskim tiesības uzcelt Viļņā sv. Trīsvienības un sv. Nikolaja pareizticīgo baznīcas.

Bibliogrāfija

• Венков А. В. , Деркач С. В., Великие полководцы и их битвы. - Ростов-на-Дону, 1999.

Ārējās saites

• Oršas kaujas apraksts (krieviski)