Konrāds no Meiendorpas
Konrāds no Meiendorpas (vācu: Conrad von Meyendorff, latīņu: Conradus de Meyendorpe) bija krusta karotājs Livonijā laikā no 1185. gada līdz 1217. gadam. Viens no Livonijas bīskapa Alberta pirmajiem vasaļiem, Ikskilu dzimtas ciltstēvs.
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Cēlies no dižciltīgas dzimtas Saksijā, kas dzīvojusi Meiendorfā (tagad Saksijas-Anhaltes federālajā zemē Vācijā). 1201. gadā saņēma par lēni Ikšķiles novadu.[1] 1205. gadā kopā ar zemgaļu ķēniņu Viestardu vadīja kauju pret lietuviešiem Ropažos.
1224. gadā no sava sievastēva Visvalža saņēma pusi no Jersikas ķēniņvalsts. Pēdējo reizi pieminēts 1224. gadā Tālavas dalīšanas līguma parakstīšanā kā liecinieks bruņinieks Konrāds no Ikšķiles.
Pēc viņa nāves ķēniņa meita apprecējusies otro reizi ar Johanu no Bardevišas (Johannes de Bardewisch, miris pēc 1257. gada),[2] kas adoptējis Konrāda dēlu un kļuvis par Ikšķiles un Kalves īpašnieku.[3] Viņa mazmazdēls sāka saukties par Indriķi no Ikšķiles (Heinrich von Uexkull, miris ap 1348).[4]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Indriķa hronikas apraksts par 2001. gada vasaras notikumiem: Eo tempore episcopus Danielem virum nobilem et Conradum de Meyiendorpe ad se colligens duobus castris Lenewarde et Ykescola inbeneficiavit. A. Feldhūna tulkojums: "Šai laikā bīskaps paņēma pie sevis Daniēlu, dižciltīgu vīru, un Konrādu no Meiendorpas un piešķīra viņiem par lēni divas pilis - Lielvārdi un Ikšķili."
- ↑ Friedrich Georg von Bunge (Hrsg.): Liv-, Est- und Curländisches Urkundenbuch 3. Reval, 1857; Seite 21, Nummer 101a
- ↑ Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften Teil 2, 1.2 Estland, Seite 475-520
- ↑ «Heinriha no Ikšķiles (miris 1348) dzimtas koks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 9. janvārī.