Kompjeņa

Kompjeņa (franču: Compiègne) ir komūna/pilsēta Francijas ziemeļos, Augšfrancijas reģiona Uāzas departamentā. Pilsēta atrodas Uāzas upes krastā. Tā bieži tiek saukta par "Imperatora pilsētu", jo ir cieši saistīta ar Francijas Otro impēriju. Pilsēta atrodas 65 km uz dienvidaustrumiem no Amjēnas un 71 km uz ziemeļaustrumiem no Parīzes, 11 km attālumā no automaģistrāles A1 "Ziemeļi". Netālu no Kompjeņas atrodas plašais Kompjeņas mežs.

Kompjeņa
komūna/pilsēta
Compiègne
Pilsētas panorāma
Pilsētas panorāma
Ģerbonis: Kompjeņa
Ģerbonis
Kompjeņa (Francija)
Kompjeņa
Kompjeņa
Koordinātas: 49°24′54″N 2°49′23″E / 49.41500°N 2.82306°E / 49.41500; 2.82306Koordinātas: 49°24′54″N 2°49′23″E / 49.41500°N 2.82306°E / 49.41500; 2.82306
Valsts Karogs: Francija Francija
Reģions Augšfrancija
Departaments Uāza
Apgabals Kompjeņas apgabals
Administrācija
 • Mērs Filips Marini[2]
Platība
 • Kopējā 53,1 km2
Augstums 31 — 134 m
Iedzīvotāji (2017)
 • kopā 40 199[1]
 • blīvums 760/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CET (UTC+2)
Pasta indekss 60159/60200
Mājaslapa www.mairie-compiegne.fr
Kompjeņa Vikikrātuvē

2017. gadā pilsētā dzīvoja 40 199 iedzīvotāji. Kompjeņa administratīvi tiek iedalīta 2 kantonos: Kompjeņa-1 un Kompjeņa-2.

VēstureLabot

833. gadā Kompjeņā tika kronēts Francijas karalis Luijs Dievbijīgais, savukārt 888. gadā par valdnieku kronēts Odo I.

1430. gada 23. maijā, mēģinot atbrīvot Kompjeņu no Burgundijas karaspēka, kas to aplenca Simtgadu kara laikā, Francijas nacionālā varone Žanna d'Arka nonāca gūstā. 1630. gadā šeit tika izsūtīta Luija XIII māte Marija de Mediči pēc neveiksmīga mēģinājuma gāzt kardinālu Rišeljē. No šejienes gadu vēlāk viņa aizbēga uz Briseli. 1794. gada 17. jūlijā tika izpilds nāvessods "Kompjeņas moceklēm", kuras tika apsūdzētas revolūcijā pret Franciju.

1900. gadā 2. un 3. oktobrī Kompjeņas klubā tika aizvadīts 1900. gada vasaras olimpisko spēļu golfa turnīrs.[3]

1918. gada 11. novembrī Lefransportā netālu no Kompjeņas tika panākts pamiers starp Antanti un Vācijas impēriju, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē Pirmajā pasaules karā. 1940. gada 22. jūnijā tajā pašā vietā, kur tika noslēgts 1918. gada pamiers, tika parakstīts jauns pamiers starp Trešo Reihu (Nacistisko Vāciju) un Francijas Petēna valdību. 1941. gads vācu okupācijas laikā Francijā Kompjeņā tika izveidota koncentrācijas nometne.

1968. gadā šosejas riteņbraukšanas sacensību Parīze—Rubē starta vieta tika pārcelta no Parīzes un Kompjeņu.

1972. gadā pilsētā tika atvērta Tehnoloģiju Universitāte.

Iedzīvotāju skaitsLabot


Apskates vietasLabot

Kompjeņas pils 
Kompjeņas rātsnams 
Svētā Žaka baznīca 
Svētā Antuāna baznīca 
Antuāna Vivenela muzejs 

Sadraudzības pilsētasLabot

Pilsētas karteLabot


AtsaucesLabot

  1. Populations légales 2017
  2. «Répertoire national des élus: les maires». data.gouv.fr, Plateforme ouverte des données publiques françaises (franču). 2020. gada 2. decembris. Skatīts: 2020. gada 11. decembris.
  3. 1900 Summer Olympics official report. Archived 2008. gada 28. maijā, Wayback Machine vietnē. p. 15. Accessed 14 November 2010.