"Knīpas un Knauķi" ir 1971. gadā Jura Alunāna ielā 7 dibināta bērnu vokālā studija. Tās dibinātāja ir mūzikas skolotāja Irēne Veinberga.

Bērnu vokālo studiju "Knīpas un Knauķi" dibināja mūzikas skolotāja Irēne Veinberga, kad deju skolotāja Baiba Šteina ierosināja, deju ansamblim Dzirkstele gatavojoties koncertbraucienam uz Kijivu, izveidot nelielu vokālo ansambli. Vadītājai Irēnei Veinbergai talkā vēlāk nāca koncertmeistare un skolotāja Silvija Ērgle, kopīgi strādājot ar bērniem daudzās grupās un veidojot koncertus un daudzas radošas sadarbības 23 gadu garumā. Irēne ar saviem palīgiem mācīja dziedāšanas pamatus dažāda vecuma bērniem, izmantojot akadēmiskas un kora dziedāšanas principus, vairākus metodiskos paņēmienus, latviešu tautasdziesmas turēšana repertuārā goda vietā, skatuves priekšnesumu veidošana ar kustību vai stāsta inscenējumu palīdzību, sadarbība ar daudziem komponistiem un mūzikas ierakstu veidošana. Jau šajā laikā tapušas sadarbības ar daudziem komponistiem, viņu vidū: Arvīds Žilinskis, Ēvalds Siliņš, Valters Kaminskis, Ģederts Ramans, Pauls Dambis, Imants Kalniņš, Zigismunds Lorencs, Uldis Stabulnieks, Raimonds Pauls, Mārtiņš Brauns, Jānis Porietis, Edvīns Zālītis, Jāzeps Lipšāns, Selga Mence, Silvija Silava, Andris Vecumnieks, Jānis Ābols, Zigmars Liepiņš. "Knīpas un Knauķi" dziedāja Rīgā, Maskavā, Ļeņingradā, Baltkrievijā, Vācijā, Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio.

1994. gada rudenī ar "Knīpām un Knauķiem" sāka strādāt dziesmu mammas Vita Siliņa (1961.g.29. decembris — 2008.g. 30. marts) un Edīte Putniņa (1967.g.26. aprīlis). Dažas iedibinātās dziesmu mācīšanas tradīcijas tika turpinātas, dažas radoši izveidojās no jauna. Apsveikuma dziesmu No Knīpu-Knauķu saimes daudz laimes, daudz laimes, lai priekā rit dienas, nav bēdas nevienas! nodevusi skolotāja Silvija Ērgle, tā stabili folklorizējusies "Knīpu un Knauķu" ģimenē.

No Vitas Siliņas "Knīpas un Knauķi" un visi bērni Latvijā saņēmuši nesaskaitāmi daudz dziesmu un muzikālu izrāžu! Vitas dziesmas bērniem apkopotas nošu krājumos Kas tie tādi dziedātāji (Musica Baltica) un Knīpiņas un Knauķīši (Pētergailis). Arī Vitas dēls Jānis Ķirsis kļuvis par vokālās studijas komponistu. Šajā laikā "Knīpas un Knauķi" uzstājušies uz Dailes teātra un Nacionālā teātra skatuvēm, un apdzīvojusi Rīgas Bērnu un jauniešu muzikālā teātri RīBēJa MuTe[1] skatuvi sešu sezonu garumā. Knīpām un Knauķiem bija tā laime piedzīvot daudzas siltas draudzības ar komponistiem, viņu vidū Jānis Lūsēns, Juris Kulakovs, Niks Matvejevs, dzejnieks Normunds Beļskis, režisore Dace Micāne-Zālīte, māksliniece Kristīne Jurjāne un daudzas citas radošās personības. "Knīpas un Knauķi" šajā laikā ieguva arī mīlošas skolotājas: Radošās drāmas krustmātes — Dace Micāne-Zālīte un Ginta Rukmane, Nošu zinību krustmāte Nora Priedīte un citas dziedāšanas krustmātes — Annija Putniņa, Valda Tračuma. Knīpu un Knauķu sirsnīgās dziesmas skanējušas Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Talsos, Cēsīs, Lietuvā, Somijā, Ungārijā un Vācijā.

2008. gada pavasarī "Knīpām un Knauķiem" bija pienācis lielu pārmaiņu laiks, no septembra ar Edīti Putniņu kopā studiju sāka vadīt mūzikas skolotājas Jonita Štoma un Sanita Sējāne. Nākamais — trīs mammu laiks “Knīpās un Knauķos” turpināja iesākto un atklāja arvien daudzas jaunas un nebijušas iespējas, ir tapušas muzikālas sadarbības un par Knīpu un Knauķu domubiedriem kļuvuši komponisti Andris Sējāns, Jānis Ķirsis, Atvars Sirmais, Renārs Kaupers, Ēriks Ešenvalds, Andris Kontauts. 2021. gada programmā Emociju pētnieki Inga Cipe dzejoļus komponēja Andris Sējāns, Līga Celma-Kursiete, Ģirts Bišs, Laura Jēkabsone, Jānis Šipkēvics, Jānis Ķirsis, Anita Rezevska, Jonita Štoma, Edīte Putniņa, Andris Kontauts, Ēriks Ešenvalds, Sanita Sējāne.

Rūpēs par "Knīpu un Knauķu" ģimeni iesaistījušās gan nošu zinību krustmāte Signe Belicka, gan radošās drāmas krustmātes Ginta Rukmane un Laila Kirmuška, gan deju krustmātes Lilija Lipora un Sanita Sējāne, gan solo dziedāšanas krustmātes Annija Putniņa, Inese Romancāne, Ilze Latkovska, Ance Purmale, Laura Štoma, Margarita Dudčaka. "Knīpas un Knauķi" šajā periodā ar dziesmām un koncertuzvedumiem Kāpiet tik iekšā, Knīpas un Knauķi būs priekšā, Mūsu mammai un tētim, Ģimenes albums, Dziedu vakaros un rītos, Vilkam tāda dvēselīt’ ciemojušies Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Cēsīs, Valmierā, Ropažos, Jaunolainē, Dikļos, Rēzeknē, Līvānos, Aizkrauklē, Kuldīgā, Jelgavā, Krustpilī, Vīnē, Perpiņanā, Pekinā, Briselē, Tilburgā, Minsterē!

  1. «Rībēja MuTe :: Jaunumi». www.ribejamute.lv. Skatīts: 2021-05-16.
  2. «Diskogrāfija | Knīpas un Knauķi». www.knipasunknauki.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-16. Skatīts: 2021-05-16.
  3. «1976-1981 | Knīpas un Knauķi». www.knipasunknauki.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-16. Skatīts: 2021-05-16.
  4. Knīpas un Knauķi 20 gadu jubilejas koncerts 2 dala 1991. Atjaunināts: 2021-05-16
  5. 5,0 5,1 «Autortiesību bezgalības balva : Autortiesību bezgalības balva : Kultūras un izglītības fonds : Par AKKA/LAA : AKKA/LAA». www.akka-laa.lv. Skatīts: 2021-05-16.
  6. Knīpas un Knauķi 30 gadu jubilejas koncerts 2 dala 2001. Atjaunināts: 2021-05-16
  7. «Jaunumi». Zelta Mikrofons (lv-LV). Skatīts: 2021-05-16.
  8. «Rībēja MuTe :: Par RīBēJa MuTe». www.ribejamute.lv. Skatīts: 2021-05-16.
  9. Knīpas un Knauķi 35 gadu jubilejas koncerts 2006. Atjaunināts: 2021-05-16
  10. "Vācijas pilsētu uzskaitījums" (lv). Vikipēdija. 2021-05-14.
  11. «Rībēja MuTe :: Fotogalerija :: Reiz bija». www.ribejamute.lv. Skatīts: 2021-05-16.
  12. «Rībēja MuTe :: Fotogalerija :: Klase». www.ribejamute.lv. Skatīts: 2021-05-16.
  13. «Rībēja MuTe :: Fotogalerija :: Puteklītes un Puteklīša Ziemassvētki». www.ribejamute.lv. Skatīts: 2021-05-16.
  14. «Rībēja MuTe :: Fotogalerija :: Pifa piedzīvojumi». www.ribejamute.lv. Skatīts: 2021-05-16.
  15. "XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki" (lv). Vikipēdija. 2018-09-10.
  16. «Rībēja MuTe :: Fotogalerija :: Kazlēni un vilks». www.ribejamute.lv. Skatīts: 2021-05-16.
  17. Knīpas un Knauķi 40 gadu jubilejas koncerts 2011. Atjaunināts: 2021-05-16
  18. Knīpas un Knauķi prezentē albumu " Kad mūsu nebij' mājās" 22.01.2012 Čili pica Raiņa bulv. Atjaunināts: 2021-05-16
  19. "XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki" (lv). Vikipēdija. 2020-05-28.
  20. «2nd Sing'n'Joy Vienna and 29th International Franz Schubert Choir Competition: INTERKULTUR». www.interkultur.com (itāļu). Skatīts: 2021-05-16.
  21. "XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki" (lv). Vikipēdija. 2019-07-14.
  22. Knīpas un Knauķi" prezentē MAZO BIZOŅU DZIESMAS. Atjaunināts: 2021-05-16
  23. «Knīpas un Knauķi». Straume. Skatīts: 2021-05-16.
  24. "XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki" (lv). Vikipēdija. 2020-11-01.
  25. «IFCM - International Federation for Choral Music | China International Chorus Festival». ifcm.net (ungāru). Skatīts: 2021-05-16.
  26. «Ar «Zelta mikrofonu» par mūža ieguldījumu šogad godinās «Knīpas un knauķus»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-05-16.