Kleidionas kauja

Kleidionas kauja (sengrieķu: Κλειδίον; vai Clidium, pēc viduslaiku Kļučas ciema nosaukuma, burtiskā tulkojumā 'atslēga'), zināma arī kā Belasicas kauja, notika 1014. gada 29. jūlijā starp Bizantijas impēriju un Pirmo Bulgārijas caristi. Tā bija kulminācija gandrīz pusgadsimtu ilgajai cīņai starp Bizantijas imperatoru Bazileju II un Bulgārijas caru Samuilu I 10. gadsimta beigās un 11. gadsimta sākumā. Kaujas rezultātā bizantieši guva izšķirošu uzvaru.

Kleidionas kauja
Daļa no Bulgārijas-Bizantijas kariem
Bizantieši sakauj bulgārus pie Kleidionas, un cars Samuils zaudē samaņu, ieraugot savu aklos karotājus. Kadrs no Manases hronikas
Datums 1014. gada 29. jūlijā Vieta Belasica kalnu grēda netālu no Kļučas ciema, mūsdienās Blagojevgradas apgabals, Bulgārija 41°12′52″N 23°00′37″E Iznākums Bizantiešu uzvara
Karotāji
Austrumromas impērija	Pirmā Bulgārijas cariste
Komandieri un līderi
Bazilejs II Nikifors Ksifijs	Samuils I Gabriels Radomirs
Spēks
nav zināms	nav zināms
Zaudējumi
	karaspēks iznīcināts, 15 000 karotāji sagūstīti

Lai gan sadursme nenoveda pie Pirmās Bulgārijas caristes bojā ejas, Kleidionas kauja samazināja tās spēju pretoties Bizantijas impērijas ekspansijai, un tā tika uzskatīta par galveno kauju karā starp Bizantiju un bulgāru spēkiem.

Kauja

Līdz 11. gadsimta sākumam Bulgārijas un Bizantijas cīņā notika pagrieziena punkts. Samuils zaudēja savas pozīcijas un bija spiests aizstāvēt savas zemes no bizantiešu uzbrukuma. 1014. gada vasarā Bazilejs II vadīja jaunu militāru kampaņu pret Bulgārijas caristi.

Jūlijā Bizantijas armija ienāca Strumicas upes ielejā. Samuils uzcēla spēcīgus koka nocietinājumus Kleidionas ciema (mūsdienu Kļuča) rajonā, lai aizsargātu ceļu cauri aizai. Šeit Bazileja II spēki veica vairākus mēģinājumus ieņemt šos nocietinājumus. Taču viņiem neveicās, jo bulgāriem bija izcili loka šāvēji.

Imperators bija gatavs atkāpties, kad Plovdivas stratēģis Nikifors Ksifijs atklāja veidu, kā pārvarēt aizsargmūri. Naktī Bizantijas spēku vienība ielavījās pa kalnu takām bulgāru aizmugurē un uzbruka viņiem 1014. gada 29. jūlija rītā. Bulgārijas karaspēks cieta graujošu sakāvi, tomēr caram Samuilam izdevās aizbēgt uz Prilepas cietoksni, tikai pateicoties savam dēlam Gabrielam Radomiram. Šeit bizantieši sagūstīja 15 tūkstošus bulgāru karavīru.

Divas dienas pēc kaujas bizantiešu ģenerālis Teofilāts Botaniāts nelielas vienības priekšgalā atdalījās no galvenās bizantiešu armijas, lai attīrītu Strumicas apkārtni no ienaidnieka. Tomēr Bulgārijas armijas paliekas, kuru vadīja Gabriels Radomirs, ievilināja viņa vienību slazdā. Botaniāts tika sagūstīts un pēc tam nežēlīgi nogalināts, to izdarīja pats Radomirs. Par sava drauga nāvi uzzinot imperators Bazilejs II pavēlēja saviem karavīriem Belasicā sagūstītajiem bulgāru gūstekņiem izdurt acis un pēc tam tos atbrīvot. Šajā nežēlīgajā sodā uz 100 gūstekņiem, tikai vienam gūsteknim saudzēja vienu aci, lai tie varētu nogādāt mājās pārējos. Tā bizantiešu imperators ieguva palamu "bulgāru slepkava". Pastāv leģenda, ka cars Samuils ieraugot atgriezušos sakropļotos gūstekņus nomiris ar sirdslēkmi 1014. gada 6. oktobrī. Zīmīgi, ka "Konstantīna Manases hronikā", 66. miniatūrā, kas veltīta Belasicas kaujai (1014), ir teksts, kurā ziņots par šādu Samuila nāves iemeslu: "Un, kad cars Samuils ieraudzīja aklos, viņš nomira no bēdām." (и видѣвъ Самоилъ црꙏ ослѣпеныхъ и̑ ѽ ꙗда ꙋмрѣтꙏ.).

Galerija

• 
  miniatūra ar imperatora Bazileja II attēlojumu.
• 
  Bulgāru cara Samuila I sejas rekonstrukcija.
• 
  Kleidionas kaujas plāns
• 
  Bulgārija un Bizantija ap 1000. gadu

Literatūra

• Treadgold, Warren T. A History of the Byzantine State and Society. Stanford: Stanford University Press, 1997. ISBN 0-8047-2630-2
• Mutafchiev, Petar, Book about the Bulgarians (Kniga za balgarite, Книга за българите), in Bulgarian, Bulgarian Academy of Sciences Publishing House, Sofia 1992, ISBN 954-430-128-3
• Mutafchiev, Petar, Lecture notes on Byzantine history (Lektsii po istoria na Vizantia, Лекции по история на Византия), in Bulgarian, Vol. II, Anubis Publishers, Sofia 1995, ISBN 954-426-063-3 (т. 2)
• Gyuzelev, Vasil, Bulgaria from the second quarter of the 10th century to the beginning of the 11th century, (Balgaria ot vtorata chetvart na X do nachaloto na XI vek, България от втората четвърт на Х до началото на ХІ век), in Bulgarian, In: Dimitrov, Ilcho (Ed.), Short History of Bulgaria (Kratka istoria na Balgaria, Кратка история на България), in Bulgarian, Science and Arts Publishers, Sofia 1983
• Bozhilov, Ivan, Tsar Simeon the Great (893–927): The Golden Century of Medieval Bulgaria (Tsar Simeon Veliki (893–927): Zlatniyat vek na Srednovekovna Balgaria, Цар Симеон Велики (893–927): Златният век на Средновековна България), in Bulgarian, Fatherland Front Publishers, Sofia 1983
• Pirivatrich, Sardzan, The State of Samuel. Territory and Characteristics (Samuilovata darzhava. Obhvat i harakter, Самуиловата държава. Обхват и характер), AGATA-A Publishing Group, Sofia 2000, ISBN 954-540-020-X
• Selected sources of Bulgarian history (Podbrani izvori na balgarskata istoria, Подбрани извори за българската история), Vol. II: Bulgarian States and Bulgarians in the Middle Ages (Balgarskite darzhavi i balgarite prez Srednovekovieto, Българските държави и българите през Средновековието), TANGRA TanNakRA IK Publishers, in Bulgarian, Sofia 2004, ISBN 954-9942-40-6
• Angelov, Dimitar, and Boris Cholpanov, Bulgarian Military History in the Middle Ages (10th–15th centuries) (Balgarska voenna istoria prez srednovekovieto (X–XV vek), Българска военна история през средновековието (Х–XV век), in Bulgarian, Bulgarian Academy of Sciences Publishers, Sofia 1994, ISBN 954-430-200-X

Ārējās saites

• John Skylitzes. The infamous battle of Kleidion, 29 July 1014(angliski)
• Kleidionas kauja