Klāgenfurte (vācu: Klagenfurt am Wörthersee) ir pilsēta Austrijas dienvidos pie Glānas upes netālu no Slovēnijas robežas. Tā ir Karintijas federālās zemes galvaspilsēta ar vairāk kā 90 000 iedzīvotāju pilsēta ir sestā lielākā pilsēta Austrijā. Pilsētā dzīvo vēsturiska Karintijas slovēņu minoritāte. Pilsētas teritorija ir sadalīta 16 rajonos. Klāgenfurte atrodas 446 metrus virs jūras līmeņaun ir 120,11 km2 liela. Pilsētas teritoriju ieskauj ar mežiem klāti pakalni un kalni ar augstumu līdz 1000 metriem virs jūras līmeņa. Uz dienvidiem no pilsētas atrodas Karavanku grēda, kas atdala Austriju no Slovēnijas. Apkārtnē ziemas sporta centri.

Klāgenfurte
Pilsēta
Klagenfurt am Wörthersee
Klāgenfurte
Ģerbonis: Klāgenfurte
Ģerbonis
Klāgenfurte (Austrija)
Klāgenfurte
Klāgenfurte
Atrašanās vieta Austrijā
Koordinātas: 46°37′0″N 14°18′0″E / 46.61667°N 14.30000°E / 46.61667; 14.30000Koordinātas: 46°37′0″N 14°18′0″E / 46.61667°N 14.30000°E / 46.61667; 14.30000
Valsts Karogs: Austrija Austrija
Federālā zeme Karintija
Dibināta 1193-1199.g
Pilsētas tiesības 1252
Platība
 • Kopējā 120,11 km2
Augstums 446 m
Iedzīvotāji (2020)[1]
 • kopā 101 403
 • blīvums 785/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indekss 9020 (9010 - 9029), 9051, 9161, 9072
Tālruņu kods 0463
Mājaslapa www.klagenfurt.at
Klāgenfurte Vikikrātuvē
 
Klāgenfurtes Vecais rātsnams

Klāgenfurti dibināja Karintijas hercogs starp 1193. un 1199. gadu kā tirgus vietu. 1252. gadā tā ieguva pilsētas tiesības.

Pilsēta attīstījās ļoti lēni līdz 1514. gadā Svētās Romas impērijas imperators Maksimiliāns I izvēlējās Klāgenfurti par reģiona galvaspilsētu un sākās pilsētas strauja attīstība.

1809. gadā Klāgenfurti ieņēma Napoleona karaspēks.

2.pasaules kara laikā Klāgenfurte tika bombardēta, bet tūlīt pēc kara tā ietilpa Lielbritānijas okupācijas zonā. 1947. gadā pilsētā uzcēla pirmo TEC Austrijā, bet 1961. gadā vecpilsētā tika izveidota pirmā gājēju zona valstī.

Klāgenfurtē dzimuši:

Ārējās saites

labot šo sadaļu