Kinga sala (angļu: King Island) ir sala Austrālijas dienvidos, Basa šaurumā. Administratīvi ietilpst Tasmanijas štatā, veido atsevišķu Kinga salas pašvaldību. Lielākā apdzīvotā vieta ir pašvaldības centrs Kari (768 iedzīvotāji).

Kinga sala
King Island
Kinga sala
Kari osta
Kinga sala (Austrālija)
Kinga sala
Kinga sala
Kinga sala (Tasmanija)
Kinga sala
Kinga sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Basa šaurums
Koordinātas 39°52′S 143°59′E / 39.867°S 143.983°E / -39.867; 143.983Koordinātas: 39°52′S 143°59′E / 39.867°S 143.983°E / -39.867; 143.983
Platība 1098 km²
Garums 65 km
Platums 26 km
Augstākais kalns Džentleni
162 m
Administrācija
Karogs: Austrālija Austrālija
Štats Karogs: Tasmanija Tasmanija
Lielākā pilsēta Kari
Demogrāfija
Iedzīvotāji 1585 (2016)
Blīvums 1,5/km²
Kinga sala Vikikrātuvē

Sala izvietojusies Basa šauruma rietumu galā starp Austrāliju un Tasmaniju; tās rietumu krastu apskalo Lielais Austrālijas līcis. Sala pauguraina, augstākais punkts ir Džentleni kalns 162 m vjl salas dienvidaustrumos. Salā izveidotas vairākas aizsargājamās dabas teritorijas. Lavinijas dabas rezervāts salas ziemeļaustrumos iekļauts putniem nozīmīgo vietu, kā arī Rāmsaras mitraiņu sarakstā.[1]

Līdz eiropišu kolonizācijai sala bijusi neapdzīvota, un tajā nav atrastas pastāvīga vēsturiska apdzīvojuma pazīmes. Pirmais no eiropiešiem salu 1799. gadā arklāja britu kapteinis Rīds. Nodēvētas par godu Jaundienvidvelsas kolonijas gubernatoram Filipam Gidlijam Kingam (Philip Gidley King). 19. gadsimta sākumā roņu mednieki veidoja salā pagaidu apmetnes, bet tikai 1880. gados sākās salas pastāvīga kolonizēšana. Mūsdienās salas ekonomika bāzēta galvenokārt lauksaimniecībā (lopkopībā) un tūrismā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu