Kinga sala
Kinga sala (angļu: King Island) ir sala Austrālijas dienvidos, Basa šaurumā. Administratīvi ietilpst Tasmanijas štatā, veido atsevišķu Kinga salas pašvaldību. Lielākā apdzīvotā vieta ir pašvaldības centrs Kari (768 iedzīvotāji).
Kinga sala | |
---|---|
King Island | |
Kari osta | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Basa šaurums |
Koordinātas | 39°52′S 143°59′E / 39.867°S 143.983°EKoordinātas: 39°52′S 143°59′E / 39.867°S 143.983°E |
Platība | 1098 km² |
Garums | 65 km |
Platums | 26 km |
Augstākais kalns |
Džentleni 162 m |
Administrācija | |
Austrālija | |
Štats | Tasmanija |
Lielākā pilsēta | Kari |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 1585 (2016) |
Blīvums | 1,5/km² |
Kinga sala Vikikrātuvē |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuSala izvietojusies Basa šauruma rietumu galā starp Austrāliju un Tasmaniju; tās rietumu krastu apskalo Lielais Austrālijas līcis. Sala pauguraina, augstākais punkts ir Džentleni kalns 162 m vjl salas dienvidaustrumos. Salā izveidotas vairākas aizsargājamās dabas teritorijas. Lavinijas dabas rezervāts salas ziemeļaustrumos iekļauts putniem nozīmīgo vietu, kā arī Rāmsaras mitraiņu sarakstā.[1]
Vēsture
labot šo sadaļuLīdz eiropišu kolonizācijai sala bijusi neapdzīvota, un tajā nav atrastas pastāvīga vēsturiska apdzīvojuma pazīmes. Pirmais no eiropiešiem salu 1799. gadā arklāja britu kapteinis Rīds. Nodēvētas par godu Jaundienvidvelsas kolonijas gubernatoram Filipam Gidlijam Kingam (Philip Gidley King). 19. gadsimta sākumā roņu mednieki veidoja salā pagaidu apmetnes, bet tikai 1880. gados sākās salas pastāvīga kolonizēšana. Mūsdienās salas ekonomika bāzēta galvenokārt lauksaimniecībā (lopkopībā) un tūrismā.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kinga sala.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)