Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)

Šis raksts ir par 1242. gada karagājienu uz Kursu. Par citām jēdziena Karagājiens uz Kursu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

1242. gada karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana notika pēc Dānijas karaļa Valdemāra II un Romas pāvesta Gregorija IX nāves 1241. gadā, jo pirms tam abi pretojās Kurzemes pievienošanai Vācu ordeņa zemēm.

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks iebruka Kurzemes vidienē un uzcēla atbalsta cietoksni Kuldīgā pie Ventas rumbas (kartē — Goldingen).

Priekšvēsture labot šo sadaļu

Pāvests Gregorijs IX, paklausot Kursas jaunkristīto lūgumam, 1232. gadā bija apstiprinājis sava legāta un Zemgales bīskapa Balduīna ar ķēniņu Lamekinu 1230. gada 28. decembrī noslēgto līgumu un nodrošināja kuršiem tajā paredzētās brīvības. Paklausot Bandavas, Vanemas un Ventavas jaunkristīto lūgumam, pāvests apstiprināja arī ar viņiem 1232. gada 17. janvārī noslēgto līgumu. 1234. gada septembrī pāvesta legāts Modenas Vilhelms iecēla dominikāņu mūku Engelbertu par pirmo Kurzemes bīskapu, bet 1236. vai 1237. gadā bīskaps tika nogalināts kuršu sacelšanās laikā, kas sekoja pēc Saules kaujas.

Pārkāpjot iepriekš slēgtos līgumus, pāvesta legāts Modēnas Vilhelms 1242. gada aprīlī deva atļauju Vācu ordenim celt pili vai pilsētu pie Ventas. Jaunais ordeņa mestrs Dītrihs fon Grīningens Rīgā sapulcināja karaspēku, kurā piedalījās ordeņa sabiedrotie leti un līvi, kā arī Tērbatas un Sāmsalas bīskapu un Dānijas karaļa vasaļu karadraudzes.

Karagājiena apraksts labot šo sadaļu

Karagājiens sākās Rīgas jūras līča krastā, kur karaspēka vienības sapulcējās zem saviem karogiem. Iebrucēji droši vien izvēlējās 1229. gada karagājiena maršrutu un izpostīja kuršu zemes gar Abavas tirdzniecības ceļu. Pēc kuršu karaspēka sakāves viņu vecākie sūtīja uz vācu karaspēka nometni sūtņus, kas piedāvāja atjaunot 1230. un 1232. gadā slēgtos miera līgumus. Tomēr šoreiz krustneši devās tālāk un pakalnā pie Ventas rumbas, netālu no kuršu Vec-Kuldīgas pilskalna uzbūvēja nocietinājumu, kuru dēvēja par "Jēzus pili". Cietoksnī nometināja bruņinieku garnizonu, kam bija jākalpo par tālāko uzbrukumu bāzi Kurzemē.

Skatīt arī labot šo sadaļu