Altaja Republika
Altaja Republika (krievu: Республика Алтай, altajiešu: Алтай Республика) ir Krievijas Federācijas subjekts Sibīrijas federālajā apgabalā. Robežojas ar Altaja novadu rietumos un ziemeļrietumos, Kemerovas apgabalu ziemeļos, Hakasijas Republiku ziemeļaustrumos, Tivas Republiku austrumos, kā arī Mongoliju dienvidaustrumos, Ķīnu dienvidos un Kazahstānu dienvidrietumos.
| Altaja Republika | |||
| Республика Алтай Алтай Республика |
|||
| — republika — | |||
 |
|||
|
|||
.svg) Novietojums Krievijā
|
|||
| Oficiālā valoda | krievu valoda altajiešu valoda | ||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Krievija
| ||
| Federālais apgabals | Sibīrijas federālais apgabals | ||
| Centrs | Gornoaltajska | ||
| Administratīvais iedalījums | 1 pilsēta, 10 rajoni
|
||
| Platība | |||
| - Kopējā | 92 903 km² | ||
| Iedzīvotāji (2014) | |||
| - Kopā | 211 645 | ||
| - Blīvums | 2,3/km² | ||
| - Etniskais sastāvs | krievi (56,6 %), altajieši (33,9 %), kazahi (6,2 %) | ||
| Mājaslapa: www | |||
 Altaja Republika Vikikrātuvē
| |||
Ģeogrāfija labot šo sadaļu
Republika izvietojusies Altaja kalnos, raksturīgas augstas kalnu grēdas, kuras sadala šauras un dziļas upju ielejas. Augstākā virsotne ir Beluha (4506 m vjl), kas ir arī augstākā virsotne Sibīrijā. Klimats kontinentāls, ar īsām, karstām vasarām un garām, ekstremāli aukstām ziemām.
Hidrogrāfiskais tīkls ietver vairāk nekā 20 000 ūdensteču ar kopējo garumu vairāk nekā 60 000 km un aptuveni 7000 ezeru ar kopējo platību vairāk nekā 600 km2. Lielākās upes ir Katuņa un Bija, kas satekot veido Obas upi. Lielākais ezers — Teļecas ezers (Altinkels) — 230,8 km2, dziļums — 325 m.[1]
Pilsētas labot šo sadaļu
Karte labot šo sadaļu
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
| Tauta | 1926 | 1939 | 1959 | 1970 | 1979 | 2002 | 2010 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| krievi | 51 812 (52,0 %) | 114 209 (70,4 %) | 109 661 (69,8 %) | 110 442 (65,6 %) | 108 785 (63,2 %) | 116 510 (57,4 %) | 114 802 (56,6 %) |
| altajieši | 35 601 (35,7 %) | 39 285 (24,2 %) | 38 019 (24,2 %) | 46 750 (27,8 %) | 50 203 (29,2 %) | 62 192 (30,6 %) | 68 814 (33,9 %) |
| kazahi | … | 4 280 (2,6 %) | 4 745 (3,0 %) | 7 170 (4,3 %) | 8 677 (5,0 %) | 12 108 (6,0 %) | 12 524 (6,2 %) |
| telengiti | 3 414 (3,4 %) | … | … | … | … | 2 368 (1,2 %) | 3 648 (kā altajieši) |
| kumandini | 1 384 (1,4 %) | … | … | … | … | 931 (0,5 %) | 1 062 (0,5 %) |
| ukraiņi | … | 1 682 (1,0 %) | 1 462 (0,9 %) | 1 309 (0,8 %) | 1 305 (0,8 %) | 1 437 (0,7 %) | 1 010 (0,5 %) |
| vācieši | … | … | 1 113 (0,7 %) | 637 (0,4 %) | 720 (0,4 %) | 903 (0,4 %) | 700 (0,3 %) |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Рудой А. Н., Кирьянова М. Р. Научное и рекреационное значение великих геологических памятников Алтая: к созданию Алтайского ледникового парка // Известия Русского географического общества, 2004. — Вып. 5. — С. 61-69.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 22. maijā. Skatīts: 2011. gada 22. septembrī.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Altaja Republika.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)