Kalcija kanālu blokatori

Kalcija kanālu blokatori (arī kalcija antagonisti vai lēno kalcija kanālu blokatori, KKB) ir ārstniecisko preparātu grupa, kuri saistās ar L tipa kanāliem un kavē kalcija jonu ieplūšanu šūnās.[1] Šos preparātus lieto dažādu slimību ārstēšanā, piemēram, tādu, kā arteriālā hipertensija, koronārs sirds sindroms, sirds ritma traucējumi, kreisā kambara distoliskā disfunkcija, Reino sindroms, barības vada spazma, kā arī smadzeņu asinsrites un bipolāro traucējumu terapijā.[1]

Klasifikācija labot šo sadaļu

Kalcija kanālu blokatoru grupā ietilpst preparāti, kas atšķiras pēc ķīmiskām īpašībām, un arī pēc savas farmakokinētikas un farmakodinamikas. Pēc ķīmiskās struktūras šos preparātus iedala dihidropiridīnu, benztiazepīnu un fenilalkilamīnu atvasinājumos. KKB iedala arī trijās paaudzēs: I. paaudze (raksturojas ar parasti īsu T1/2 (pusizvades periodu) — 3-12 stundas), II. paaudze (preparāti ar garu T1/2), III. paaudze (preparāti ar ļoti garu T1/2).[1]

Kalcija kanālu blokatoru klasifikācija
Grupa I. paaudze IIa. paaudze IIb. paaudze III. paaudze
Dihidropiridīni Nifedipīns Nifedipīns SR/GITS
Felodipīns ER
Nikardipīns ER
Isradipīns SRO
Nisoldipīns ER
Benidipīns
Felodipīns
Isradipīns
Manidipīns
Nikardipīns
Nilvadipīns
Nimodipīns
Nisoldipīns
Nitrendipīns
Amlodipīns
Lacidipīns
Benzotiazepīni Diltiazēms Diltiazēms SR Klentiazēms
Fenilalkilamīni Verapamils Verapamils SR Anilamils
Falipamils
Gallopamils
Tialamils
Galveno kalcija antagonistu klasifikācija, kas balstās uz atsevišķu preparātu ķīmiskās struktūras īpatnībām un darbības specifiskumu.[2]
SR — Sustained Release; ER — Extended Release; SRO — Sustained Release Oral; GITS — Gastrointestinal Therapeutic System.

II. un III. paaudzes kalcija kanālu blokatoriem raksturīgs mazāk izteikts inotropais efekts, augsta selektivitāte attiecībā uz koronāriem un cerebrāliem asinsvadiem.[1]

Darbības mehānisms labot šo sadaļu

 
Kalcija kanāla blokatoru darbības shēma.

KKB kavē kalcija ieplūšanu caur potenciālatkarīgo L tipa (lēni inaktivējamo) kalcija kanāla α1-subvienību. Šie kanāli lokalizējas uz kardiomiocītu, sinusa un atrioventrikulārā mezgla šūnu citoplazmatiskās membrānas, gludās un šķērssvītrotās muskulatūras šūnu citoplazmatiskās membrānas. Kalcija kanālus veido galvenā lielā α1-subvienība, un vairākas smalkākas — α2, β, γ, δ. Katra α1-subvienība sastāv no četriem homoloģiskiem domēniem (I, II, III un IV), katrs domēns savukārt sastāv no sešiem transmembrāniem segmentiem (S1-S6). KKB mijiedarbojas ar L tipa kanāla α1-subvienību.[2]

Miokarda kalcija kanālu blokāde ar fenilalkilamīna atvasinājumiem noved pie fosfātu saišu enerģijas patēriņa samazināšanās sirds mehāniskajai darbībai un kavē miokarda saraušanos — tas ir negatīvs inotropais efekts. Sinusa un AV mezgla blokāde ar fenilalkilamīna atvasinājumiem izraisa sirds ritma noteicējšūnu aktivitātes kavēšanu — negatīvu batmotropo efektu, kā arī kavē AV mezgla vadīšanu — tas ir negatīvs dromotropais efekts. Benzotiazepīnu darbība ir līdzīga fenilalkilamīnu darbībai — izraisa inotropo, batmotropo un dromotropo efektu.[2]

Visi KKB bloķē asinsvadu gludās muskulatūras L tipa kanālus un traucē vieglo miozīna ķēžu fosforilēšanu un izraisa vazodilatāciju (asinsvadu paplašināšanos).[2]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Кардиология: национальное руководство. / Беленков Ю. Н., Оганов Р. Г. - М.: ГЭОТАР-Медиа, 2007. - 1255 с. ISBN 978-5-9704-0913-8
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Клиническая фармакология: нацилнальное руководство / под ред. Белоусова Ю. Б., Кукеса В. Г., Лепахина В. К., Петрова В. И. - М.: ГЭОТАР-Медиа, 2009. - 976 с. - (Серия "Национальные руководства"). ISBN 978-5-9704-0916-9