Karls fon Klauzevics

(Pāradresēts no Kārlis fon Klauzevics)

Karls Filips Gotlībs fon Klauzevics (vācu: Carl Philipp Gottlieb von Clausewitz; dzimis 1780. gada 1. jūnijā, miris 1831. gada 16. novembrī) bija prūšu ģenerālis un kara teorētiķis. Pazīstamākais Klauzevica darbs ir starp 1816. un 1830. gadu sarakstītais, nepabeigtais un pēc Klauzevica nāves viņa sievas 1832. gadā izdotais darbs "Par karu" (Vom Kriege), kas uzskatāms par kara zinātnes klasiku. Pazīstamākā Klauzevica atziņa ir - "Karš ir politikas turpinājums ar citiem līdzekļiem" (Der Krieg ist eine bloße Fortsetzung der Politik mit anderen Mitteln).

Karls fon Klauzevics
Carl von Clausewitz
Karls fon Klauzevics
Personīgā informācija
Dzimis 1780. gada 1. jūnijā
Burga pie Magdeburgas, Prūsijas karaliste
(mūsdienās Saksija-Anhalte, Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1831. gada 16. novembrī (51 gads)
Breslava, Prūsijas karaliste
(mūsdienās Vroclava, Karogs: Polija Polija)
Nodarbošanās militārpersona
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālmajors (Generalmajor)
Dienesta laiks 1792—1831
Valsts Prūsijas karaliste, Krievijas impērija (1812–1813)
Struktūra Krievu-vācu leģions
Kaujas darbība Maincas aplenkums (1793), Napoleona kari
Izglītība Prūsijas kara akadēmija

Dzimis Burgā pie Magdeburgas, teoloģijas pasniedzēja ģimenē. Divpadsmit gadu vecumā iestājās kara dienestā. Prūsijas armijas sastāvā piedalījās Pirmās koalīcijas karā (1792–1797) pret revolucionāro Franciju. No 1801. gada studēja Prūsijas Kara akadēmijā Berlīnē.

No 1806. līdz 1815. gadam karoja Napoleona karos. 1806. gada 14. oktobrī Jēnas-Auerštetas kaujā Klauzevics tika sagūstīts. 1808. gadā atbrīvots no gūsta. 1812. gada kara laikā, negribēdams būt Napoleona sabiedrotais, cīnījās Krievijas pusē Krievu-vācu leģionā, piedalīdamies arī Borodinas kaujā. 1815. gadā atgriezās Prūsijas kara dienestā. Kā korpusa štāba priekšnieks piedalījās Napoleona sakāvē Simts dienu laikā. 1818. gadā tika paaugstināts par ģenerālmajoru un iecelts par Prūsijas Kara akadēmijas vadītāju, kur nokalpoja līdz 1830. gadam.

Ārējās saites labot šo sadaļu