Juris Bebris
Juris Bebris (1859–1951) bija latviešu skolotājs, publicists un rakstnieks. Ilgus gadus aktīvi darbojās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā kā pedagoģiskās literatūras referents, kā kordiriģents vadīja vairākus korus.
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1859. gada 6. aprīlī Cesvaines pagasta "Ludzēs" pareizticībā pārgājuša lauksaimnieka ģimenē. Mācījās Kārzdabas pareizticīgo draudzes skolā, kuru beidza 1873. gadā un apguva skolotāja amatu Baltijas skolotāju seminārā Rīgā (1876-1881). 1880. gada II Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Bebru Jura vadītais Baltijas Skolotāju semināra vīru koris ieguva godalgu.[1] Strādāja par Rucavas pagastskolas skolotāju (1881-1888), šajā laikā viņu iespaidojusi Rucavas mācītāja Kārļa Rīmšneidera personība.[2] Vēlāk bija Palangas elementārskolas pārzinis (1888-1903) un Liepājas elementārskolas pārzinis (1903-1915). Palangā apprecējās ar tulkotāju Natāliju Riekstiņu (pseidonīms Bideru Natālija), viņiem piedzima pieci bērni.
Pēc Pirmā pasaules kara sākuma J. Bebris devās bēgļu gaitās uz Tērbatu, pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gadā atgriezās Liepājā, bija laikraksta "Kurzemes Vārds" un žurnāla "Jaunatnes Domas" redaktors (1919), Liepājas Latviešu biedrības priekšnieks (1919-1920). Tautas padomes loceklis no Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas.
Rakstīja par bērnu audzināšanu laikrakstos "Liepājas Atbalss", "Latvija", "Kurzemes Vārds", "Latvietis", "Latvijas Vēstnesis", žurnālos "Austrums", "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" un citur. Strādāja par Rīgas apriņķa tautskolu inspektoru (1920-1926), dzīvoja un strādāja Rīgā (1926-1933), vēlāk Asaros Rīgas Jūrmalā rakstīja atmiņu grāmatas.
Miris 1951. gada 2. februārī Asaros, Jūrmalā. Apbedīts Asaru kapos.
Darbi labot šo sadaļu
Bebru Juris publicēja dzejoļus, stāstus, recenzijas, rakstus par valodniecību un pedagoģiju. Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulcē 1896. gadā viņš sniedza bibliogrāfiski kritisku pārskatu par mācību un bērnu grāmatu izdošanu. Latviskojis I. Turgeņeva, N. Gogoļa, A. Čehova, P. Rozegera u.c. autoru darbus.
- Lietuviešu dainas (1894)
- A. Kronvalda "Dzimtenes mācība" (tulkojums no vācu valodas, 1922)
- "Dziedāšanas mācības metodika" (1922)
- "Vēstures mācības metodika" (1925)
- "Dziesmu vācelīte" (dziesmu izlase skolām, veidota kopā ar Jēkabu Mediņu, Krišu Melnalksni un Āolfu Šilleru, 1925)
- "Ganuzēna darbi un nedarbi" (1942)
- "Ganuzēns skolā un darbā" (1944). [3]
Apbalvojumi labot šo sadaļu
- Triju Zvaigžņu ordenis 4. (1926) un 3. šķira (1933)
- Lietuvas Vītauta Dižā ordenis (1939)
- Tēvzemes balva (1939)
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ literatura.lv
- ↑ «timenote.info». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 19. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 19. oktobrī.
- ↑ http://www.ibook.lv/BD_ganuzena-darbi-un-nedarbi-bebru-juris.aspx?BID=f6d9c8c8-f1c7-46d8-ad57-4ba0724331b1 ibook.lv