Jorkas hercogs (angļu: Duke of York) ir hercoga tituls, kuru angļu, bet vēlāk arī britu karaļi piešķīra saviem ģimenes locekļiem (kopš 15. gadsimta, ar atsevišķiem izņēmumiem, šo titulu nesuši otrie monarhu dēli). Titula nosaukums cēlies no Jorkas, vienas no Britānijas vecākajām pilsētām nosaukuma.

Mūsdienu Jorkas hercoga, Endrjū ģerbonis, kopš 1986. gada.

Jorku dinastija labot šo sadaļu

Pamatraksts: Jorku dinastija
 
Prinči Tauerā. Pols Delarošs, 19. gadsimts

Pirmā Jorkas hercoga titula piešķiršana notika 1385. gada 6. augustā. Edvards III piešķīra šo titulu savam ceturtajam dēlam Edmundam Lenglijam, Jorku dinastijas aizsācējam, kas strīdējās par Anglijas kroni ar Lankasteru dinastiju (Sarkanās un Baltās rozes karš). Titulu nēsāja pats Edmunds (mira 1402. gadā), viņa vecākais dēls Edvards Norvičs, kurš gāja bojā Azenkūras kaujā 1415. gadā, un dēla radinieks Ričards Plantagenets, kurš pretendēja uz troni, kādu laiku būdams Henrija VI mantinieks, bet krita cīņa pie Veikfīldas, 1460. gadā. Ričarda dēls, kurš kļuva par karali Edvardu IV, Jorkas hercoga titulu piešķīra savam jaunākajam, nepilngadīgajam dēlam Ričardam - vienam no "prinčiem Tauerā", kurš mira, kā tiek uzskatīts, pēc sava tēvoča Ričarda III vēlmes.

Sākot ar titula piešķiršanu Edvarda VI dēlam, pastāv tradīcija, pēc kuras šo titulu nēsā otrie monarhu dēli (jeb, retāk - pirmais no jaunākajiem karaļu brāļiem, gadījumā, kad viņu vecāki paši nav bijuši karaļi).

Tjudori un Stjuarti labot šo sadaļu

 
Henrijs VIII 18 gadu vecumā; bērnībā nēsāja Jorkas hercoga titulu

Nākamie Anglijas karaļi Henrijs VIII un Čārlzs I nēsāja Jorkas hercoga titulu līdz savu vecāko brāļu nāvei (pēc kā viņi kļuva par Velsas prinčiem). Džeimss II bija Jorkas hercogs līdz kāpšanai tronī. Džeimsa III dēls, pretendents Džeimss III, piešķīra titulu trimdā esošajam otrajam dēlam, Henrijam Benediktam. Viņš bija pazīstams arī kā Jorkas kardināls, un ar viņu arī beidzās karaliskā Stjuartu dinastija, 1807. gadā.

Hannoveri labot šo sadaļu

 
Frederiks, Jorkas hercogs (1763-1827)

Džordžs I, 1716. gadā, Jorkas hercoga titulu piešķīra savam brālim Ernstam Augustam, Osnabrikas bīskapam. Viņš nomira 1728. gadā, neatstājot mantiniekus. 1760. gadā tituls pārgāja pie Edvarda Augusta, otrā Velsas prinča Frederika Luisa dēla un mazdēla Džordža II, kurš nomira 1767. gadā neatstājot mantiniekus. Tad Jorkas hercoga tituls tika piešķirts Frederikam, otrajam karaļa Džordža III, pazīstamam kara pulkvedim. Viņam arī nebija bērnu un viņš nomira 1827. gadā.

Stjuartu un Hannoveru dinastijas Jorkas hercogi nēsāja arī skotu Olbani hercoga titulu (angļu: Duke of York and Albany).

Vindzori labot šo sadaļu

 
Jorkas hercogs, nākamais Džordžs V, 1893. gadā.

Nākamais Jorkas titulu ieguva karalienes Viktorijas mazdēls Džordžs. Pēc Viktorijas nāves un Edvarda VII kāpšanas tronī, Džordžs V kļuva par Velsas princi un karali. Nākamais Jorkas hercogs bija viņa otrais dēls Džordžs, kurš pēc vecākā brāļa Edvards VIII atteikšanās no troņa 1936. gadā, kļuva par karali (Džordžs VI).

 
Princis Endrū, pašreizējais Jorkas hercogs.

Pašreiz Jorkas hercoga titulu nēsā Endrū, karalienes Elizabetes II otrais dēls. Tā kā viņam nav dēlu (un, ja arī nebūs), pēc viņa nāves tituls atgriezīsies pie kroņa. Visticamākais kandidāts uz šo titulu ir Princis Harijs, Apvienotās Karalistes karaļa Čārlza III jaunākais dēls.