Atvērt galveno izvēlni

Johans fon der Reke

Johana fon der Rekes ģerbonis uz 1551. gadā Rīgā kaltā šiliņa.

Johans fon der Reke jeb Jānis Reke (vācu: Johann von der Recke, latīņu: Johannes von der Rekke; dzimis ap 1480; miris 1551) bija Livonijas ordeņa mestrs 1549.II-1551.18.V. Cēlies no fon der Rekes dzimtas.

DokumentiLabot

Rusova hronika* par mestru Johanu:

"Jānis Reke, 43. Vācu ordeņa mestris, sāka valdīt 1549.gadā. Viņa valdīšanas laikā Livoniju piemeklēja mēris, kuŗš bija sācies jau viņa priekšgājēja laikā. Mēris plosījās 5 gadus un prasīja daudz cilvēku upuŗu.

Tā kā es esmu sācis rakstīt Livonijas vēsturi pret savu gribu, tad man jāraksta arī par vecās Livonijas valdību, likumiem, parašām, kā tas sevišķi šī mestŗa (Jāņa Rekes) valdīšanas laikā bija, lai jaunatne, kuŗa dzimusi pārejas laikmetā no vecās uz jauno kārtību, kā arī tālākās paaudzes redzētu, kādēļ Dievs licis nākt tādai lielai pārmaiņai un sodībai pār Livoniju. Ordeņkungu, biskapu, domkungu un muižnieku valdīšana un dzīve, kā es pats to esmu piedzīvojis un redzējis, mestŗa Brigeneja - Hazenkamfa laikos un līdz pat beidzamam mestŗam, norisinājās tā, kā es šeit aprakstīšu.

Livonija, kā, mēs zinām, agrāko mestŗu, biskapu un vācu kungu iekaŗota un nostiprināta, sākumā, bija apdzīvota no daudziem vāciešiem. Pilsētas, miesti un pilis tapa celtas, un ne visai bija jābīstas no ienaidniekiem. Valters Pletenbergs arī ar savu lielo krievu uzvaru sagādāja zemei ilggadīgu mieru, tā kā Livonija daudz gadu bija izsargāta no kaŗa briesmām. Bet vairāk un vairāk iesakņojās, kā starp valdniekiem, tā arī starp pavalstniekiem, liela pārdrošība, slinkums, augstprātība, lepnība, lielība, izpriecu kāre, pārmērīga izšķērdība un netiklība, tā ka daudz par to visu būtu ko teikt un rakstīt. [..]

Daži muižnieki bija ar mieru nepaturēt neviena dēla mājās, bet nodot viņus pie ķēniņu, kūrfirstu un firstu galmiem, jo šādi galmi bija muižnieciskas uzvešanās skolas, kur galma priekšnieki un māršali raudzījās uz galmnieku uzvešanos. Tur jaunā paaudze varēja mācīties labu uzvešanos un godbijību. Livonijā turpretīm varēja iemācīties dzeršanā, izšķērdībā un citos netikumos, ko skaitīja par muižnieciskiem tikumiem un par ko vien bija runa. Vīri ar tādu valodu un uzskatiem redzēja samaitātās Livonijas ļaunumus un trūkumus, bet pret lielā pūļa pārsvaru nekā nevarēja panākt. Še nav vainojami tie, kuŗi dzimuši vai bija bērna gados Livonijas pārmaiņu un juku laikmetā, un kuŗiem agrākā dzīve nebija pazīstama, bet bija uzauguši gaŗo kaŗu laikā, smeldamies ikdienišķā rosīgā dzīvē labas mācības, tā tapdami par jo labiem kareivjiem pret krieviem. Še ir domāta vecās Livonijas dzīve un būtība, kā tas lasāms kronikās, un kā viņā norisinājās sen, pirms šeit minētā laikmeta, ilggadīgā mierā un lielā bagātībā, un īsi pirms Livonijas vecās valdības maiņas bija galīgi ņēmusi virsroku.

Mestris Jānis Reke valdīja divus gadus pilnīgā mierā; nomira viņš Vilandē, kur viņu arī apglabāja".

Rusova Livonijas hronika

Skatīt arīLabot

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Hermans fon Brigenejs, saukts Hāzenkamps
Livonijas Ordeņa mestrs
1549. gads - 1551. gads
Pēctecis:
Heinrihs fon Gālens