Jersikas iela (Rīga)

iela Rīgā

Jersikas iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā Maskavas forštatē. Jersikas iela sākas pie krustojuma ar Daugavpils ielu un beidzas pie krustojuma ar Maskavas ielu. Iela visā tās garumā ir bruģēta un ar vienvirziena satiksmi virzienā uz Daugavpils ielu, kalpojot par šajā posmā pretējā virzienā vedošās Maskavas ielas dublieri. Kopējais ielas garums ir 580 metri.[1]

Jersikas iela
Jersikas iela
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.svg Rīga
Priekšpilsēta Latgales priekšpilsēta
Apkaime Maskavas forštate
Garums 580 m[1]
Atklāta 1714. gadā
Vēsturiskie
nosaukumi
  • Senais Maskavas ceļš un pasta trakts 1714-?
  • Vecais ceļš
  • Polockas ceļš
  • Lielais krievu ceļš
  • Mazā Jaunkrievu iela ?-1859
  • Jaunkrievu iela 1859-1885
  • Vitebskas iela 1885-1936
Joslu skaits 1
Segums bruģis

VēstureLabot

Iela atklāta 1714. gadā ar nosaukumu Senais Maskavas ceļš un pasta trakts, sākotnēji ielā dzīvoja sīkpilsoņu ģimenes, kas apkalpoja Maskavas traktu, piedāvājot sīkus pakalpojumus garām braucošajiem zemniekiem, kā kalēja darbi zirgu apkalšanai un ratu remonti, sīklopu turēšana, kas deva papildu peļņu. Tika izīrētas arī dzīvojamās telpas plostniekiem un kokapstrādes uzņēmumos iesaistītajiem strādniekiem.[2] Iela vēsturiski bijusi krievu vecticībnieku dzīves vieta, kuriem piederēja apmēram 80 % namīpašumu. Pārējie īpašnieki bija ebreji (ap 10 %) un vācieši (ap 10 %).[2] 1852. gadā tā minēta kā Vecā Maskavas iela, 1859. gadā kā Jaunā Krievu iela (Neureussische Strasse). 1885. gadā to nosauca par Vitebskas ielu (Witebsker Strasse, Витебская улица), bet 1936. gadā Jersikas vārdā par Jersikas ielu.

Nacistu okupācijas laikā 1941. — 1943. gadā visa Jersikas iela bija iekļauta Rīgas Geto rajonā, tāpēc vietējos iedzīvotājus izmitināja Vecrīgas dzīvokļos, bet uz Geto no visas Rīgas pārvietoja ebrejus, vēlāk arī ebrejus no Vācijas un citām Eiropas valstīm. 1944. gadā pēc ebreju iznīcināšanas Geto rajonā tomēr bija palikuši daži ebreji, arī bijušie ebreju policisti, kuri tehniski apkalpoja šo rajonu. Šeit izvietoja arī krievu bēgļus no Pleskavas rajona. [2]

21. gadsimtā ielai pamatā ir dzīvojamā funkcija. Šeit uzņemtas vairākas filmas, kā "Tēvs nakts", kur Jersikas iela atveidoja Rīgas geto robežu, un "Bille".

Kopš 2014. gada Jersikas ielas namā Nr. 21 notiek kultūras pasākums "Jersikas ielas vinila diena", kas veltīts vinila plašu kultūras entuziastiem un profesionāļiem. 2017. gadā šajā namā šī pasākumā laikā atvērta "Jersika Records" ierakstu kompānija, kas izdod plašu ierakstus.[3]

Ielas nosaukumiLabot

Pašreizējais nosaukums Jersikas iela piešķirts 1936. gadā. Tā nosaukta latgaļu Jersikas valsts vārdā, kas saskan ar ielas vēsturisko nozīmi pagātnē — tirdzniecības ceļš Latgales virzienā, kas ved gar seno tirgotāju ceļu pa Daugavu. Pirms tam tai bijuši arī šādi nosaukumi:

  • Vecais ceļš;
  • Polockas ceļš;
  • Lielais krievu ceļš;
  • Mazā Jaunkrievu iela (1844. gada Rīgas plānā),
  • Jaunkrievu iela (1859. gadā);
  • Vitebskas iela (1885. gadā).[2]

ObjektiLabot

 
Dzīvojamā ēka (Jersikas iela 21)

Kultūras pieminekļiLabot

  • Dzīvojamā ēka (Jersikas ielā 21) — vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 7821 (celta 1912. gadā)
  •  
    Dzīvojamā ēka (Jersikas iela 31)
    Dzīvojamā ēka (Jersikas ielā 31) — vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 7822 (celta 1914. gadā)

Sabiedriskie objektiLabot

Ielu savienojumiLabot

Jersikas iela krustojas ar šādām ielām:

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Jersikas iela | Rīgas Austrumu izpilddirekcija». Rīgas Austrumu izpilddirekcija (lv-LV). 2017-09-19. Skatīts: 2018-11-12.[novecojusi saite]
  3. «Jersikas ielas vinila diena». www.satori.lv (angļu). 2017-10-7. Skatīts: 2018-12-10.