Jakovs Rafaļsons

(Pāradresēts no Jakovs Rafalsons)

Jakovs Orlovs (krievu: Яков Абрамович Орлов), dzimis un plašāk pazīstams kā Jakovs Rafaļsons (Rafalsons) (krievu: Яков Рафальсон, arī Яша; dzimis 1946. gada 5. novembrī),[1] ir ebreju izcelsmes Latvijas aktieris, teātra režisors un politiķis. Rīgas domes deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai!".

Jakovs Rafaļsons
Яков Рафальсон
Jakovs Rafaļsons
Kreisajā pusē Jakovs Rafaļsons
Dzimis 1946. gada 5. novembrī (77 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Makijivka, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Citi vārdi Jakovs Orlovs
Nodarbošanās aktieris
Dzīvesbiedre Margarita Orlova

Biogrāfija labot šo sadaļu

J. Rafaļsons dzimis 1946. gada 5. novembrī Ukrainā.[2] Jakova Rafaļsona tēvs bija rīdzinieks. 1964. gadā pārcēlies uz Rīgu, bet no 1966. gada mācījies Jaroslavļas teātra skolā (pabeidzis 1970. gadā).[3]

Strādājis Mičurinskas, Voroņežas, Sevastopoles un Tomskas drāmas teātros, arī Maskavas teātros "Наш театр" un "Глобус". Kopš 1991. gada strādā Rīgā, Krievu drāmas teātrī[4] (tag. Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris).

Filmējies vairākās filmās ("Tiritomba jeb Zelta zivtiņa", "Rūdolfa mantojums", "Skroderdienas Silmačos" u.c.) un seriālos ("Neprāta cena", "UgunsGrēks"), arī ierunājis lomas animācijas filmās ("Šreks Trešais"), bijis režisors Daugavpils teātra izrādei "O, sievietes".[5]

1996. gadā saņēmis "Spēlmaņu nakts" gada labākā aktiera balvu par Kapteiņa lomu izrādē "Nāves deja", 2001. gadā — "Spēlmaņu nakts" gada labākā aktiera balvu par Skapēna lomu izrādē "Skapēna blēdības". Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2003). Saņēmis Krievijas PFSR nopelniem bagātā skatuves mākslinieka titulu.

2018. gadā ieguva Harija Liepiņa balvu.[6]

J. Rafaļsons precējies ar aktrisi Margaritu Orlovu, pieņēmis sievas uzvārdu. Ir dēls Maksims.

Politiskā darbība labot šo sadaļu

2020. gada ārkārtas vēlēšanās J. Rafaļsons kandidēja un tika ievēlēts Rīgas domē no partijas "Gods kalpot Rīgai!" saraksta. 2023. gada oktobrī Rafaļsons nolika deputāta mandātu, skaidrojot to ar "paredzētiem projektiem radošajā jomā". Viņa vietā par deputātu kļuva 2019. gada Pasaules bārmeņu čempionāta uzvarētājs Andris Reizenbergs.[7]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Raksts laikrakstā "Томский вестник. День добрый" — Ему есть что сказать миру и людям Arhivēts 2005. gada 27. decembrī, Wayback Machine vietnē., publicēts 22.02.2003 Tomskas teātru afišas portālā tafi.narod.ru, informācija iegūta 09.01.2008
  2. «LUBLU». web.archive.org. 2003-04-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2003-04-23. Skatīts: 2022-10-16.
  3. Intervija laikrakstam "Kurzemes Vārds" Arhivēts 2008. gada 22. janvārī, Wayback Machine vietnē., publicēta 08.09.2006 portālā liepajniekiem.lv
  4. Rīgas Krievu teātra trupa: Jakovs Rafalsons Arhivēts 2007. gada 7. novembrī, Wayback Machine vietnē.
  5. Intervija laikrakstam "Latgales Laiks" Arhivēts 2007. gada 15. jūlijā, Wayback Machine vietnē., publicēta 31.03.2006
  6. «Lilitas Bērziņas balvu saņem Ķuzule-Skrastiņa, Harija Liepiņa - Rafalsons». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-24.
  7. «Aktieris Rafalsons noliek Rīgas deputāta pilnvaras; vietā būs bārmenis Reizenbergs». delfi.lv (latviešu). 2023-10-18. Skatīts: 2024-01-31.

Ārējās saites labot šo sadaļu