Jakovs Džugašvili (gruzīnu: იაკობ იოსების ძე ჯუღაშვილი, krievu: Яков Иосифович Джугашвили; dzimis 1907. gada 18. martā, miris 1943. gada 14. aprīlī) bija Josifa Staļina vecākais dēls no viņa pirmās sievas Kato Svanidzes.
Māte Jakovam Džugašvili mira, kad viņam bija nepilns gads. Bērnību pavadīja Gruzijā. 1921. gadā pārcēlās mācīties uz Maskavu. 1925. gadā neveiksmīgi mēģināja izdarīt pašnāvību. Beidza artilērijas akadēmiju. Otrajā pasaules karā Vācijai uzbrūkot PSRS, kā artilērijas virsnieks karoja frontē. 1941. gada 16. jūlijā, izejot no aplenkuma Ļoznas rajonā Baltkrievijā, pazudis no savas karaspēka daļas. Kritis vācu gūstā. Turēts ieslodzījumā Hammelsburgā, Lībekā un visbeidzot Zaksenhauzenē, kur gājis bojā. Vācu varas iestādes Jakova Džugašvili gūstu izmantoja propagandā, tomēr pats Džugašvili neesot sadarbojies ar vācu iestādēm.