Jūrascūciņu apakšdzimta

Jūrascūciņu apakšdzimta (Caviinae) ir jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) apakšzimta, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas 3 ģintīs un vairākas izmirušas ģintis. Šī ir lielākā jūrascūciņu dzimtas apakšdzimta un apvieno lielāko daļu jūrascūciņu sugu. Šajā apakšdzimtā nav ietvertas tikai kapibaras un maras. Vēl nesenā nākotnē pie jūrascūciņu grupas tika pieskaitītas arī moko (Kerodon) sugas, tomēr ģenētiskajos pētījumos noskaidrojās, ka tās ir tuvāk radniecīgas kapibarām un marām.[1]

Jūrascūciņu apakšdzimta
Caviinae (Fischer de Waldheim, 1817)
Minsteres dzeltenzobu jūrascūciņa (Galea monasteriensis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaGrauzēji (Rodentia)
ApakškārtaDzeloņcūkveidīgo apakškārta (Hystricomorpha)
InfrakārtaDzeloņcūku infrakārta (Hystricognathi)
SīkkārtaJūrascūciņveidīgie (Caviomorpha)
VirsdzimtaJūrascūciņu virsdzimta (Cavioidea)
DzimtaJūrascūciņu dzimta (Caviidae)
ApakšdzimtaJūrascūciņu apakšdzimta (Caviinae)
Jūrascūciņu apakšdzimta Vikikrātuvē

Jaunākajās sistemātikās moko ģints tiek klasificēta kapibaru apakšdzimtā (Hydrochoerinae) kopā ar kapibarām.[2][3] DNS pētījumi liecina, ka jūrascūciņas (Cavia) un kalnu jūrascūciņas (Microcavia) ir savstarpēji tuvāk radniecīgas nekā ar trešo apakšdzimtas ģinti — dzeltenzobu jūrascūciņām (Galea).

Sistemātika labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Rowe, D. L. and R. L. Honeycutt. 2002. Phylogenetic relationships, ecological correlates, and molecular evolution within the Cavioidea (Mammalia, Rodentia). Molecular Biology and Evolution, 19:263-277.
  2. Mammal Species of the World: Hydrochoerinae
  3. Mammal Species of the World: Caviinae