Jēkabs (patriarhs)

Jēkabs (ivritā: יַעֲקֹב, Yaʿakov; arābu: يَعْقُوب, Yaʿqūb), arī Israēls[1] (ivritā: יִשְׂרָאֵל, Yisraʾel), ir ebreju trešais patriarhs, Ābrama mazdēls un Īzāka un Rebekas dēls. Tradicionāli Jēkabs tiek uzskatīts par izraēliešu tautas ciltstēvu. Bībelē stāsti par Jēkabu sākas Radīšanas grāmatas 25. nodaļā 26. pantā.[2]

Jēkabs cīnās ar eņģeli

Saskaņā ar Veco Derību, Jēkabs ir jaunākais no dvīņubrāļiem. Otrs brālis ir Ēsavs, kas bija Edomas un edomiešu ciltstēvs. Abi ir pārstāvji no dažādām sociālām grupām — Jēkabs ir lopkopis, bet Ēsavs ir nomadu mednieks.

AtsaucesLabot

  1. «Pirmā Mozus grāmata 32. nodaļa» (latviski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-29. Skatīts: 2012-07-03.
  2. Bībeles biedrība: PIRMĀ MOZUS GRĀMATA (SAUKTA GENESIS), 25. nodaļa