Jānis Gavenas
Jānis Gavenas (minēts arī kā Ivans Gavenas) (1895-1915) bija lietuviešu izcelsmes latviešu strēlnieks, viens no trīs pirmajiem kritušajiem strēlniekiem un pirmajiem, kas tika apglabāti Rīgas Brāļu kapos[1].
| ||||||||||||
|
Bērnība un jaunība
labot šo sadaļuJānis Gavenas dzimis tagadējā Lietuvas teritorijā Papiles pagastā zemnieka ģimenē, arī pats bijis zemnieks. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma Gavenas bēgļu gaitās nonāk Rīgā[1].
Pirmajā pasaules karā
labot šo sadaļuKad 1915. gada augusta sākumā tiek uzsākta strēlnieku bataljonu formēšana, Gavenas jau 13. augustā brīvprātīgi piesakās dienestam un ar pirmo brīvprātīgo grupu 16. augustā tiek nosūtīts uz Mīlgrāvi, kur tiek iekļauts kapteiņa Bangerska jaunveidojamā 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona rindās.
Gavenas ieskaita bataljona virsleitnanta Buriņa komandētajā 2. rotā un jau 18. oktobra vakarā viņa vienība dodas uz fronti, kur novietojas Tīreļpurva pozīcijās pie Kraslovsku mājām. 1915. gada 25. oktobrī 2. un 3. rota gūst pirmās ugunskristības, atsitot vācu triecienu un pārejot pretuzbrukumā.
Strēlnieks Jānis Gavenās krīt kaujā apšaudē 1915. gada 25. oktobra pievakarē[2].
Piemiņa
labot šo sadaļuGavenas, Timmas un Stūres izvadīšana tiek izsludināta latviskajā Rīgas presē, uz to ierodas simtiem ļaužu. Svinīgais gājiens dodas no Latviešu biedrības nama uz Meža kapiem, kur baltos šķirstus gulda zemes klēpī, vēlāk, pievienojoties jauniem kritušajiem, tur izveidojas Rīgas Brāļu kapi. Pēc nāves Gavenas apbalvo ar IV šķiras Svētā Jura krustu un paaugstina par jefreitoru.