Jānis Buiķis
Jānis Buiķis (krievu: Ян Янович Буйкис; dzimis 1895. gada 8. februārī, miris 1972. gada 20. aprīlī) bija latviešu sarkanais strēlnieks, pēc Padomju varas nodibināšanas — čekists.
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1895. gadā Aknīstes pagastā. Pirmā pasaules kara laikā dienēja 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā. 1917. gada jūlijā iestājās Latvijas Sociāldemokrātijas partijā, iecelts par 11. latviešu strēlnieku rezerves pulka štāba priekšnieku.
Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas un latviešu strēlnieku puklu izformēšanas viņš no 1918. gada marta darbojās čekā, ar segvārdu Šmithens 1918. un 1919. gadā piedalījās Lokarta sazvērestības atklāšanā. No 1919. līdz 1922. gadam darbojās Ukrainas PSR čekā. No 1922. līdz 1938. gadam bija OGPU, vēlāk NKVD nodaļas vadītāja palīgs Maskavā.
1927. gadā viņš beidza studijas Tautas saimniecības institūtā Maskavā. NKVD "Latviešu operācijas" laikā viņu 1938. gada 8. aprīlī atbrīvoja no darba,[1] apcietināja un ilgstoši pratināja par PSRS latviešu sakariem ar ārzemju izlūkdienestiem.
1950. gadā reabilitēts, pēc atbrīvošanas līdz 1958. gadam strādāja Mēru un mērinstrumentu pētniecības institūtā.[2] Miris 1972. gada 20. aprīlī Maskavā.
Literatūra
labot šo sadaļuApgāds "Avots" izdevis V.F. Kravčenko grāmatu par Jāni Buiķi "Ar segvārdu Šmidhens".
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Biogrāfija (krieviski)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ timenote.info
- ↑ «Aknīstes novads laiku lokos». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 27. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 28. jūnijā.
Šis ar PSRS saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |