Jānis Anerauds
Jānis Anerauds (1924—2010) bija latviešu rakstnieks.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1924. gada 6. martā Ogrē strādnieku ģimenē, dzīvoja Ziemera pagastā, mācījās Ziemera Kaktiņu pagastskolā. 1939. gadā sāka strādāt Kuzņecova keramikas fabrikā un mācījās Rīgas Tautas augstskolas kursos. Otrā pasaules kara laikā no 1943. gada līdz 1944. gadam dienēja Latviešu leģionā, 1943. gadā publicējās "Malienas Ziņās", 1944. gadā avīze "Daugavas Vanagi" iespieda Anerauda rakstus un frontes dziesmu tekstus. No 1944. līdz 1947. gadam dienējis Padomju armijā.
1949. gadā strādāja par Ķemeru Kultūras nama vadītāju, šajā gadā žurnāls "Karogs" iespieda J. Anerauda stāstu "Māte un dēls", 1953. gadā viņu ar pseidonīmu "Skreja" savervēja Latvijas PSR VDK. 1956. gadā almanahā "Jauno vārds" publicēja Anerauda komēdiju "Grēku grāmata", turpat 1958. gadā romānu "Migla". 1957. gadā viņu uzņēma Rakstnieku savienībā. 1965. gadā sāka darboties "Latvijas PSR Komitejā kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs", bija laikraksta "Dzimtenes Balss" līdzstrādnieks.[1]
Sadarbībā ar režisoru Aleksandru Leimani veidoja scenārijus filmām "Vella kalpi" (1970), "Vella kalpi Vella dzirnavās" (1972) un "Melnā vēža spīlēs (1975). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas izdeva trimdas latviešu rakstnieku prozas antoloģiju "Pasaules spogulī" (1-2, 1990) un uzrakstīja atmiņu stāstu "Neprāta varā" (1990). Miris 2010. gada 26. maijā, apglabāts 1. Meža kapos.[2]
Pagodinājumi
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļuŠī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |