Jānis Žurevics
Jānis Žurevics (1888. gada 16. marts — 1939. gada 25. maijs) bija latviešu karavīrs, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Latviešu strēlnieku rindās piedalījies Pirmajā pasaules karā, pēc kara dienējis Latvijas Bruņotajos spēkos.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis Susējas pagastā. Izglītību ieguvis Jēkabpils pilsētas skolā. Strādājis par zemkopi,[1] vēlāk — tirgotāju Rīgā.[2]
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā augustā kā zemessargs iesaukts Krievijas impērijas armijā, kur sākumā dienējis 14. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Ar pulku piedalījies kaujās mūsdienu Polijas teritorijā, tajā skaitā pie Ravkas upes.[2]
No 1915. gada rudens Žurevics dienēja Rīgas frontē pie Ķeguma, kur, aizsākoties latviešu strēlnieku formēšanai, pārgājis dienestā uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk — pulks). Ar pulku piedalījās latviešu strēlnieku lielākajās kaujās — Nāves salā, kur 1916. gada jūlijā smagi ievainots kaklā un kājā, Ziemassvētku kaujās u.c. Par izrādīto varonību kaujas laukā apbalvots ar IV šķiras Jura krustu, kā arī ārpuskārtas ieguvis paaugstinājumu — dižkareivis, kaprālis un beidzot seržants par Ziemassvētku kaujām.[2] No dienesta atvaļināts 1917. gada oktobrī.[1]
Pēc atvaļināšanas Žurevics atradās Krievijas teritorijā. Vēlāk, pēc atgriešanās Latvijā, no 1921. gada dienējis Latvijas Bruņotajos spēkos kā seržants, visu dienesta laiku bijis vecākais mantzinis Intendatūras galvenajā pārtikas noliktavā.[2] 1924. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru par 1916. gada jūlija kaujām pie Bunču mājām Nāves salā. Vienlaikus piešķirta jaunsaimniecība Bīriņu muižā, ko vēlāk pārdevis.[1]
Miris 1939. gada 25. maijā Kara slimnīcā. Apglabāts Brāļu kapos 30. maijā, pavadīšanā piedaloties strēlnieku un armijas biedriem.[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 L. k.o. k. biogrāfija — Žurevics, Jānis
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 "Lāčplēsis" — Mūžībā aizgājušie Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. (Nr.7, 11.11.1939., 126.lpp.)