Ingušija

Ingušijas Republika
	Ingušijas Republika
	Республика Ингушетия; ГIалгIай Мохк
; Karogs	; Ģerbonis
	Platība
- Kopējā	4 000 km²
	Iedzīvotāji
- Kopā	467 294
- Blīvums	116,8/km²
- Tautas	inguši (77,27%); čečeni (20,42%)
Pilsētas	4
Rajoni	4
	Mājaslapa: http://www.ingushetia.ru/
	Ingušijas Republika Vikikrātuvē

Ingušijas Republika (ingušu: Гӏалгӏай Мохк, Ğalğaj Moxk, krievu: Республика Ингушетия) ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā. Tā robežojas ar Ziemeļosetiju rietumos, Čečeniju austrumos un Gruziju dienvidos.

Vēsture labot šo sadaļu

Krievijas Impērijas pakļautā Kaukāza teritorija. Tagadējā Čecenijas un Ingušijas teritorija apzīmēta kā vienots apgabals (TSCHESCHNA, 1856)

Par čečenu un ingušu priekštečiem uzskata nohču tautu, kas kopš 9. gadsimta mitinājās tagadējās Čečenijas un Ingušijas teritorijas kalnainajā daļā. Pēc 13. gadsimta tā atradās Zelta Ordas (1242-1295), pēc tam Gruzijas (1295-1505), Persijas (1502-1516) un Osmaņu impērijas (1516-1557) pakļautībā. Vēlāk radās atkarība no kabardiešiem un kumikiem. No 1721. gada sākās Krievijas Impērijas mēģinājumi pakļaut čecenu un ingušu zemes.

Pēc Krievu—persiešu kara (1722–1723) un Krievu—turku kara (1768—1774) Krievijas Impērija centās Čečeniju un Ingušiju inkorporēt savā sastāvā, tomēr kalniešu pretestība turpinājās līdz pat Kaukāza kara beigām. Pēc 1860. gada teritoriālās reformas šīs teritorijas atradās Terekas apgabalā. Krievijas imperators kopš 19. gadsimta otrās puses tika titulāri dēvēts arī par Kabardas zemes pavēlnieku un valdnieku, Čerkesu un Kalnu kņazu un pārējo mantoto valdnieku un īpašnieku (krievu: Государь Кабардинския земли́; Черкасских и Горских Князей и иных Наследный Государь и Обладатель).

Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada maijā šajā teritorijā tika pasludināta Ziemeļkaukāza Kalniešu Savienības Republika, 1918. gada jūlijā Ziemeļkaukāza Padomju republika, 1919. gada septembrī Ziemeļkaukāza Emirāts.

1920. gada 17. novembrī Vladikaukāzā pasludināja Kalniešu ASPR dibināšanu, kuras sastāvā bija septiņi nacionālie apvidi (Balkāru, Čečenu, Kabardiešu, Karačaju, Nazraņas (ingušu) un Vladikaukāzas (osetīnu), kā arī Sunžas kazaku apvidus).

1924. gada 7. jūlijā Kalniešu ASPR likvidēja un tās sastāvā izveidoja Ziemeļosetijas, Čečenu un Ingušu autonomos apgabalus, kā arī Vladikaukāza pilsētu un Sunžas kazaku apgabalu. 1936. gada 5. decembrī nodibināja Čečenu un Ingušu APSR.

Otrā pasaules kara laikā Vērmahta uzbrukums 1942. gadā tika apturēts pie Ingušijas robežām, tomēr 1944. gada 3. martā Čečenu un Ingušu APSR likvidēja un tās iedzīvotājus izsūtīja. Destaļinizācijas laikā 1957. gada 9. janvārī atkal atjaunoja Čečenijas-Ingušijas APSR. 1991. gada maijā tika pasludināta neatkarīga Čečenijas un Ingušijas Republika, kas 1992. gadā sadalījās divās daļās. 1992. gada oktobrī notika osetīnu-ingušu robežkonflikts. Čečenijas karu laikā Ingušijā ieradās daudz čečenu kara bēgļu.