Industriālā mūzika

Industriālā mūzika ir eksperimentāls ar elektronisko mūziku saistīts mūzikas žanrs, kas radies 1970. gadu vidū. Par industriālās mūzikas aizsākumu parasti uzskata ierakstu kompānijas Industrial Records nodibināšanas laiku un grupas Throbbing Gristle izveidošanos.

Industriālā mūzika
Stila izcelsme musique concrète, fluksus kustība, performances māksla, elektroniskā mākslas mūzika, krautroks, trokšņu mūzika, postpankroks
Kultūras izcelsme 1970. gadu vidus. Apvienotā Karaliste, Vācija, Kanāda, ASV
Tipiski instrumenti sintezators, bungu mašīna, kasešu cilpas, bungas, ģitāra, nemuzikāli priekšmeti, modificēti elektroniskie mūzikas instrumenti,
vēlāk arī sekvanceris, sempleris, taustiņinstrumenti
Popularitāte Ļoti maza, neliels popularitātes kāpums kopš 1990.gadu sākuma.
Atvasinātas formas Aggrotech - Ambientā industriālā mūzika - Industriālā deju mūzika - Elektroindustriālā mūzika - Gličs - Industriālais metāls - Industrial percussion - Industriālais roks - Inteliģentā deju mūzika - Martial industrial
Citas tēmas
Postindustriālā mūzika

Viens no industriālās mūzikas sākotnējiem mērķiem bija veidot antimūziku — protesta formu pret tajā laikā pieaugošo mūzikas komercialitāti, tādējādi laužot daudzas mūzikas pamatpazīmes. Sākotnējā industriālā mūzika bija avangarda mūzika, kurā tika izmantots liels daudzums tam laikam netradicionālu mūzikas instrumentu un skaņojumu, izmantojot tā laika elektroniskās mūzikas tehnoloģijas. Tematiski industriālā mūzika daļēji ietekmējās no tā laika pankroka radikālajām sociālpolitiskajām idejām un izteiksmes veida paņēmieniem, pievēršoties daudziem transgresīviem un provokatīviem tabu tematiem un veidojot šokējošas performances.[1]

Vēlāk 1980. gados industriālā mūzika mainījās: attīstījās vairāki apakšžanri un industriālā mūzika apvienojās ar dažādiem citiem mūzikas žanriem, radot, piemēram, industriālo deju mūziku, industriālo roku, neofolku un citus mūzikas žanrus (postindustriālā mūzika), lielākoties arī gandrīz pilnīgi zaudējot sākotnējo industriālās mūzikas skanējumu un koncepciju.

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot