Holanderi (vācu: Hollander, Holländer) bija vācbaltiešu cilmes Rīgas patriciešu dzimta.

Holanderu dzimtas gerbonis.
Johana Zamuela Holandera nams Šķūņu ielā 17 (sārtā krāsā).
Johana Holandera (1669–1732) epitāfija Rīgas Sv. Pētera baznīcā.

Dzimtas pirmsākumi izsekojami līdz 17. gadsimta vidū dzīvojušajam Rostokas tirgonim Matīsam Holanderam (vācu: Matthias Hollander). 1682. gadā viņa jaunākais brālis Johans (1669–1732) pārcēlās uz Zviedru Vidzemes galvaspilsētu Rīgu, kur 1694. gadā nodibināja savu tirdzniecības namu.[1] Rīgas lielā aplenkuma laikā 1710. gadā Johans Holanders (1669–1732) kļuva par Lielās ģildes dokmani (Dockmann), vēlāk viņu vairākkārt ievēlēja par Lielās ģildes vecāko un kopš 1719. gada bija arī Rīgas rātes loceklis, kur darbojas kā virspārraugs par būvēm un staļļiem.

1780. gadā Johans Heinrihs Holanders kopā ar dēlu Johanu Zāmuelu nodibināja uzņēmumu Johann Heinrich Hollander und Sohn, kas pastāvēja līdz 1866 gadam.[2] 1788. gadā Holanderu dzimtu uzņēma Svētās Romas impērijas dižciltīgo kārtā.[3] 19. gadsimta sākumā Holanderu ģimene Liezēres draudzes novadā iegādājās Ozolu muižu (Ohlenhof).[4]

1885. gadā četri Zāmuela Holandera mazdēli izveidoja ģimenes nodibinājuma Hollander-Familienstiftung statūtus.[5]

Dzimtas ģenealoģija

labot šo sadaļu
  • Die Familie v. Hollander, Riga 1911
  • Hans Joachim Grosse Gorgemann: Stammfolge der Familie von Hollander aus dem Baltikum und Nachfahrenlisten einiger von Hollander-Töchter. Eine illustrierte Familiengeschichte, Hannover 1993
  • Gothaischer Hofkalender, 8. Jahrgang, Justus Perthes, Gotha 1914, S. 447–451 (Weitere Ausgaben: B 1911 (Ältere Genealogie), 1912 (Stammreihe), 1916, 1918, 1920 und 1930)
  • Maximilian Gritzner: Der Adel der Russ. Ostseeprovinzen, (= J. Siebmachers's großes Wappenbuch, Band 3, Abt. 11), II. Theil Der Nichtimmatrikulierte Adel, Bauer und Raspe, Nürnberg 1901, S. 73, Tfl. 49 (Digitalisat in der SUB Göttingen)

Ārējās saites

labot šo sadaļu