Histidīns
ķīmisks savienojums
Histidīns (His, α-amino-β-5-imidazolilpropionskābe, C6H9N3O2) ir dzīvo organismu aminoskābe. Tas pieder pie heterocikliskajām aminoskābēm, jo satur imidazola grupējumu. Histidīns ir bezkrāsaini plāksnīšveida kristāli.
| Histidīns | |
|---|---|
  L-histidīna struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | C6H9N3O2 |
| Molmasa | 155,16 g/mol |
| Kušanas temperatūra | 287 °C (sadalās) |
| Viršanas temperatūra | — |
| Izoelektriskais punkts | 7,59 |
Atrašanās dabāLabot
Ietilpst olbaltumvielu sastāvā. Histidīns veido daudzu fermentu aktīvos centrus.
Histidīna veidotā hēma grupa sukcinātdehidrogenāzes (svarīga mitohondriālā fermenta) sastāvā. Lielā brūnganā sfēra ir dzelzs jons.
Bioloģiskā nozīmeLabot
Histidīns ir viena no 9 neaizstājamajām aminoskābēm. Agrāk histidīnu uzskatīja par aizstājamo aminoskābi, taču ilgtermiņa pētniecība pierādīja, ka arī pieaugušie cilvēki histidīnu nevar sintezēt savā organismā.[1] Histidīns ir histamīna biosintēzes izejviela.
AtsaucesLabot
- ↑ «Evidence that histidine is an essential amino acid in normal and chronically uremic man». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. novembrī. Skatīts: 2013. gada 1. decembrī.